Otrdien, 8. Jūlijā, Starptautiskās Krimināltiesas Pirmstiesas Palāta II, izskatot situāciju Afganistānā, ir izdevusi aresta orderus Haibatullam Ahundzadā -Taliban augstākajam līderim - un Abdulam Hakimam Hakanī – Taliban galvenajam tiesnesim -, kuri kopš 2021. gada 15. augusta ir īstenojuši faktiskās varas funkcijas Afganistānā.
Palāta konstatēja, ka pastāv pamatoti iemesli uzskatīt (saskaņā ar Romas statūtu 7. panta 1. punkta h) apakšpunktu), ka abi minētie indivīdi ir pavēlējuši, izraisījuši vai pieprasījuši noziegumu pret cilvēci – vajāšanu dzimuma dēļ pret meitenēm, sievietēm un citām personām, kas neatbilst Taliban politikai dzimuma, dzimumidentitātes vai izpausmes jomās, kā arī pret personām, kuras tika uzskatītas par “meiteņu un sieviešu sabiedrotajiem”, t.i., politiskajiem pretiniekiem. Šie noziegumi, pēc tiesas rīcībā esošās informācijas, veikti Afganistānas teritorijā kopš Taliban nākšanas pie varas 2021. gada 15. augustā un turpinājušies vismaz līdz 2025. gada 20. janvārim.
Priekštiesas palāta norādīja, ka Taliban ir īstenojuši valdības politiku, kas rezultējusies būtiskos civiliedzīvotāju pamattiesību un brīvību pārkāpumos, tai skaitā slepkavībās, brīvības atņemšanā, spīdzināšanā, izvarošanā un piespiedu pazušanās. Lai gan noteikti Taliban ieviestie ierobežojumi ir skāruši visu sabiedrību kā veselu, tieši meitenes un sievietes tikušas mērķtiecīgi pakļautas diskriminējošiem pasākumiem dzimuma dēļ, liedzot viņām būtiskas pamattiesības un brīvības. Proti, Taliban ar dekrētiem un pavēlēm ir nopietni ierobežojusi sieviešu un meiteņu tiesības uz izglītību, privātumu un ģimenes dzīvi, kā arī kustību, vārda, domu un reliģijas brīvību. Tāpat par vajāšanas upuriem kļuvuši arī cilvēki, kuru seksualitātes vai dzimumidentitātes izpausmes neatbilda Taliban ideoloģiskajiem priekšstatiem.
Izvērtējot lietā iesniegtos pierādījumus, Priekštiesas palāta nēma vērā Romas statūtu 7. Panta pirmās daļas (h) apakšpunkta mērķi un būtību. Šī norma atspoguļo plašāku statūtu mērķi – aizsargāt civiliedzīvotājus no smagiem un sistemātiskiem pamattiesību pārkāpumiem, īpaši tādiem, kas skar neaizsargātas sabiedrības grupas. Palāta uzsvēra, ka cietušo aizsardzība, jo īpaši sieviešu un meiteņu, kuras bieži tiek nesamērīgi ietekmētas dzimuma vajāšanas gadījumos, in centrālais šīs normas aspekts. Dzimuma vajāšana neaprobežojas tikai ar fizisku vardarbību – tā var izpausties arī kā institucionalizēta vai sistemātiska kaitējuma forma, piemēram, diskriminējošu sabiedrisko normu uzspiešana.
Turklāt, Palāta konstatēja, ka Taliban ir vajājuši arī personas, kuras tika uzskatītas par šīs politikas oponentiem – pat tad, ja viņu pretestība bijusi pasīva vai netieša. Šajā kategorijā ietilpst, piemēram, cilvēki, kuri atbalstījuši meitenes un sievietes, attiecīgi kuru pozīcija Taliban skatījumā bijusi politiski naidīga.
Palāta nolēma, ka šobrīd aresta orderi saglabājami slepenībā, lai aizsargātu cietušos un lieciniekus, un nodrošinātu veiksmīgu procesu norisi. Tajā pašā laikā, ņemot vērā, ka apsūdzētais rīcības modelis joprojām turpinās, Palāta uzskatīja, ka informācijas publiskošana kalpos šo noziedzīgo darbību atkārtošanās novēršanai. Līdz ar to, Palāta secināja, ka taisnīguma interesēs ir atklāt aresta orderu esamību.
