Lietā Nr. SKA–238
2007. gada 7. jūnijā
Ja personai ir tiesības uz pārmaksāto nodokļu atmaksu, bet iestādes 
kļūdas un vilcināšanās dēļ lēmums par atmaksu tiek pieņemts tad, 
kad 
mainījušies faktiskie apstākļi un formālu apsvērumu dēļ privātpersona 
tiesības uz nodokļu atmaksu ir zaudējusi, iestādei ir pienākums, 
pieņemot lēmumu, ņemt vērā tos apsvērumus, kas tai būtu bijuši 
jāņem 
vērā tad, ja tā būtu atmaksas pieprasījumu izskatījusi nekļūdoties un 
laikus. Minētais secinājums izriet gan no tiesiskās paļāvības principa, 
kas paredz, ka iestādes kļūda privātpersonai nedrīkst radīt 
nelabvēlīgas 
sekas, gan no labas pārvaldības un taisnīguma principa.
Taisnīguma princips ir fundamentāls vispārējais tiesību princips. 
Atbilstoši objektīvai izpratnei par taisnīgumu ikviens saņem to, kas 
viņam pienākas. Tādējādi situācijā, kad secināms, ka valsts rīcība 
attiecībā pret privātpersonu bijusi netaisnīga, atzīstams, ka ir pārkāpts 
taisnīguma princips. 
Valsts pārvaldei savā darbībā ir jāievēro labas pārvaldības princips, 
kas 
ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, 
taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, 
kuru 
mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības 
un 
tiesiskās intereses. Iestādes nepamatota vilcināšanās un kļūdas 
privātpersonai adresēta lēmuma pieņemšanā cita starpā vērtējamas kā 
labas pārvaldības principa pārkāpums.
Valsts pārvaldei ir jāievēro tiesiskās paļāvības princips. Personas 
paļāvība uz iestādes izteikumu, rīcību vai apsolījumu ir šīs personas 
subjektīvā attieksme, kuru veido pamatota cerība vai pārliecība par 
iestādes attieksmi, konkrētās darbības izpildi vai notikuma iestāšanos 
nākotnē. Tādēļ katrā atsevišķā gadījumā jāpārbauda šīs subjektīvās 
attieksmes esamība vai neesamība konkrēto lietas apstākļu ietvaros. 
Lai 
noskaidrotu, vai tiesiskā paļāvība ir vai nav, jāatbild uz trīs 
jautājumiem: 
1) vai bija kaut kas, uz ko varēja paļauties (skaidrs iestādes 
izteikums), 
2) vai attiecīgā persona tiešām uz to paļāvās, 3) vai attiecīgā 
personas 
paļāvība ir aizsardzības vērta.
Likumdevēja mērķis, nosakot, ka pārmaksātās nodokļu summas nav 
atmaksājamas nodokļu maksātājiem, pret kuriem vai kuru 
amatpersonām 
ierosināta krimināllieta par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas 
varētu 
ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu, ir bijis aizkavēt iespējami 
nepamatotu naudas summu izmaksu no valsts budžeta, ja radies 
pamats 
aizdomām par noziedzīgām darbībām, kas ietekmējušas nodokļu 
nomaksu un kas var būt tieši saistītas ar konkrēto nodokļu maksātāju. 
Krimināllietas ierosināšana ir pietiekams pamats, lai rastos pamats 
aizdomām par noziedzīgām darbībām, kas ietekmējušas nodokļu 
nomaksu, ja attiecīgais nodokļu maksātājs ar tām ir tieši saistīts.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja senatore D. Mita, senators N. Salenieks, senatore I. Skultāne, piedaloties sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Caspars Trading" pārstāvjiem un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Caspars Trading" pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2004.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
            Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes
