Veci lenšu magnetofoni, balts četrstūris, burkas, burciņas, pudeles, tējas, izžautas piezīmju lapiņas. Tāds ir pirmais iespaids, kad esi ieradies Jaunajā Rīgas teātrī atšifrēt, kas tad ir Dieviņš, kurš pillā. Eju, zinot sociālajos tīklos un mazliet arī medijos jau sacelto kņadu par izcilo Gunu Zariņu un jaunu dzejas izrādi teātrī. Eju ar visai nelielo savu Ņurbuļa dzejoļu sajūtu, vēlmē ielūrēt viņa pasaulē.
Viss sākas ar baltu gaismu, baltu bārdainu vīru, kurš ampelējas ar pirmo dzejoli gaismas kūlī, tad viņš dūc, rūc, guldz, ņurkst, murkšķ, čāpstina, un es pamazām pārslēdzos pēc saviem dienas darbiem uz to pasauli, kurā regulāri mēdzu aizbēgt no ikdienas, – teātri.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes