ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Apvienoto Nāciju Organizācijas 1980. gada 11. aprīļa Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem¹ (turpmāk – CISG vai Konvencija) stājusies spēkā 1988. gada 1. janvārī. Šī raksta sagatavošanas brīdī Konvencijai ir 97 dalībvalstis, ieskaitot arī Latvijas Republiku, kas tai pievienojusies jau kopš 1997. gada 3. jūlija.² Neskatoties uz Konvencijas seno vēsturi, praksē vēl joprojām pastāv gadījumi, kad tiesību nozares profesionāļi neaizdomājas par CISG piemērošanu vai ar nolūku izvēlas izvairīties no tās, jo nacionālo tiesību normas ir pazīstamākas un to piemērošana ir ierastāka un ērtāka.³ Turklāt ar nožēlu jāatzīst, ka komersanti, kas darbojas starptautiskajā tirdzniecībā, nereti pat nezina par šāda normatīvā tiesību akta eksistenci. Pastāvot šādiem apstākļiem, var rasties situācijas, kurās Konvencija būtu jāpiemēro, taču apzināti vai nevērības dēļ tas nenotiek. Tādējādi netiek izmantotas Konvencijas sniegtās priekšrocības un tiek liktas barjeras tās mērķu sasniegšanai.

CISG mērķi ir atspoguļoti tās preambulā, uzskatot, “ka uz vienlīdzības un savstarpējā izdevīguma pamatiem balstītas starptautiskās tirdzniecības attīstība ir draudzīgu starpvalstisko attiecību attīstības veicināšanas svarīgs elements”,⁴ kā arī “ka vienotu normu pieņemšana, kuras regulē preču starptautiskā pirkuma-pārdevuma līgumus un ņem vērā dažādas sabiedriskās, ekonomiskās un tiesību sistēmas, veicinās starptautiskā tirdzniecībā esošo tiesisko šķēršļu likvidēšanu un starptautiskās tirdzniecības attīstību”.⁵ Proti, Konvencijas piemērošanas pamatā ir praktiski juridiski apsvērumi, kas darījumu slēdzējiem (komersantiem) no dažādām Konvencijas dalībvalstīm, veicot preču pārdošanas darījumus, ļautu piemērot vienotu tiesisko attiecību regulējošo rāmi. Tādējādi nebūtu jāpiemēro citas valsts iespējami nepazīstams tiesiskais regulējumu par preču pirkuma-pārdevuma līgumiem. Tā rezultātā zūd nepieciešamība algot ārvalsts jurisdikcijas tiesību nozares profesionāļus, kas izvērtētu riskus saistībā ar tās tiesību normu piemērošanu konkrētam darījumam. Tas nozīmē, ka saskaņā ar Konvencijas mērķiem izvēle par labu Konvencijas piemērošanai var veicināt juridisko noteiktību starptautiskos preču pirkuma-pārdevuma darījumos, kā arī potenciāli samazināt darījumu izmaksas.⁶ Šī raksta mērķis ir sniegt īsu ieskatu Konvencijas piemērošanas noteikumos, kā arī aplūkot ieguvumus un priekšrocības Konvencijas piemērošanai.