ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Ierasts, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem¹ (turpmāk – Konvencija) kontekstā pamatā tiek runāts par tās substantīvo tvērumu. Prakse un doktrīna ir pārbagāta ar informāciju par Konvencijas piemērojamību pārrobežu preču pirkuma līgumiem, šādu darījumu noslēgšanas priekšnoteikumiem, no pārrobežu pirkuma līguma izrietošajiem pārdevēja un pircēja pienākumiem, pusēm pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un citiem Konvencijā paredzētiem noteikumiem. Tomēr salīdzinoši maz tiek runāts par Konvencijas mijiedarbību ar šķīrējtiesu.

Konvencijas tekstā tiešu atsauci uz šķīrējtiesu var atrast tikai divās vietās – Konvencijas 45. panta trešajā daļā un 61. panta trešajā daļā. Abas normas tiesisko aizsardzības līdzekļu kontekstā uzsver, ka nedz tiesa, nedz šķīrējtiesas sastāvs² nevar dot pārdevējam vai pircējam nekādu termiņa pagarinājumu, ja pārdevējs vai pircējs izmanto kādu no tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kurš vērsts pret līguma pārkāpumu. Neko daudz par Konvencijas mijiedarbību ar šķīrējtiesu minētās normas tomēr neatklāj. Varbūt vienīgi to, ka Konvencijas autori bija paredzējuši, ka Konvencija varētu tikt piemērota arī šķīrējtiesā izskatāmos strīdos par pārrobežu preču pirkuma līgumiem.

Varētu apgalvot, ka arī Konvencijas 19. panta trešā daļa un 81. panta pirmā daļa, atsaucoties uz “strīdu izšķiršanu”, dod netiešas norādes par Konvencijas iespējamo piemērošanu šķīrējtiesai. Nav šaubu, ka “strīdu izšķiršana” plašākā nozīmē aptver arī šķīrējtiesu.

Pārrobežu preču pirkumu līgumos puses nereti vienojas par strīdu izskatīšanu tieši šķīrējtiesā, nevis valsts tiesās. Vai šķīrējtiesas sastāvam ir pienākums piemērot Konvenciju strīda izšķiršanai pēc būtības? Vai Konvencijas noteikumi ir piemērojami strīdiem par šķīrējtiesas līguma spēkā esamību? Uz šiem jautājumiem Konvencijas teksts skaidru un tiešu atbildi nesniedz. Tomēr praksē tie ir būtiski. Šķīrējtiesas process ir balstīts uz pušu vienošanos, un šķīrējtiesas sastāvam šī vienošanās ir jārespektē – arī attiecībā uz piemērojamo tiesību izvēli gan strīdam pēc būtības, gan šķīrējtiesas līgumam.

Šajā rakstā autori sniegs īsu ieskatu atsevišķos aspektos, kas saistīti ar Konvencijas mijiedarbību ar šķīrējtiesu, īpaši tās piemērošanu šķīrējtiesas procesam pēc būtības un šķīrējtiesas līguma spēkā esamības noteikšanai.