ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Noziedzīgi nodarījumi pret vidi ir nopietns drauds vides, sociālajai un ekonomiskajai ilgtspējai. Noziegumiem pret vidi ir papildu riski paralēli tiem, ko noziedzība rada kopumā. Kā atzīmēts ANO Vides programmas un INTERPOL¹ ziņojumā: noziegumi pret vidi “palielina jau tā trauslās planētas ievainojamību. Tā rezultātā mūsu planētai tiek nodarīti milzīgi zaudējumi, kas nākamajām paaudzēm atņem resursus, veselību un labklājību vēl nebijušā mērogā. Tie apdraud arī mūsu spēju sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus”.² Mūsdienās vides noziegumu līmenis ir sasniedzis ceturto izplatītāko noziegumu veidu pasaulē, kas rada 80–230 miljardus zaudējumu gadā.³ Tie nopietni apdraud arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) nostiprināto mērķi “saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti” un sasniegt “augsta līmeņa aizsardzību”.⁴ Tādēļ gan starptautiskā, gan Eiropas Savienības līmenī pēdējā dekādē notiek intensīvi mēģinājumi uzlabot juridiskos mehānismus vides krimināltiesiskai aizsardzībai.⁵

Nenoliedzami jau pieņemtās vides normas ir tādas, ar kuru palīdzību mēs spētu sasniegt daudz augstāku vides aizsardzības līmeni Eiropā, ja vien tās tiktu ievērotas. Var piekrist ES Komisijai, kas, norādot uz problēmām ar vides tiesību aktu ieviešanu ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, uzsvērusi, ka “ES vides tiesību akti uzlabo cilvēku dzīvi, taču tas tā darbojas tikai tad, ja tos tiešām īsteno”.⁶

Tieši nepieciešamība efektīvāk ieviest un piemērot vides aizsardzības prasības, tostarp kriminālatbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret vidi, bieži izskan kā galvenā problēma vides aizsardzības jomā Eiropas Savienībā.⁷ Jau 2008. gadā ES likumdevējs ieviesa nozīmīgas izmaiņas vides aizsardzības veicināšanai, pieņemot direktīvu par vides krimināltiesisko aizsardzību.⁸ Tā noteica vairākas, daudzām dalībvalstīm jaunas prasības, piemēram, juridisko personu kriminālatbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret vidi (arī Latvijā tāda līdz tam nebija paredzēta). Tomēr ES Komisija, izvērtējot attiecīgā regulējuma efektivitāti, secināja, ka gan tajā, gan dalībvalstu izvēlētajos ieviešanas mehānismos ir vairāki trūkumi.⁹ Tādēļ, lai stiprinātu vides aizsardzību, 2021. gadā tā nāca klajā ar priekšlikumu pilnībā pārstrādāt esošo ES regulējumu vides krimināltiesiskai aizsardzībai,¹⁰ “tādējādi īstenojot Eiropas zaļā kursa galveno apņemšanos”.