ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

29. Aprīlis 2025   •   Nr.17/18 (1387/1388)

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas noregulējuma mijiedarbība Eiropas Savienībā un Latvijā
Mg. iur., CAMS
Linda Lielbriede
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciāliste, zvērināta advokāta palīdze ZAB “Rusanovs & Partneri”, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante 

Šajā rakstā aplūkoti jautājumi, kas saistāmi ar Eiropas Savienības tiesību normu un Latvijas tiesiskā regulējuma mijiedarbību noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas jomā. Neseno aktualitāšu, tostarp Satversmes tiesas paustā novērtējuma, kontekstā publikācijā uzmanība galvenokārt pievērsta tiesisko garantiju juridiskajai un funkcionālajai būtībai, kādas nodrošināmas personai Kriminālprocesa likuma 59. nodaļas kārtībā notiekošajā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu.

Kriminālprocesa likuma aktuālās interpretācijas īpatnības Eiropas Savienības regulējuma gaismā

Neraugoties uz nereti izskanējušo pieņēmumu par Kriminālprocesa likuma 59. nodaļas kārtībā notiekošā sevišķā procesa par noziedzīgi iegūtu mantu unikalitāti vai novitāti, faktiski šis tiesiskais regulējums Latvijas kriminālprocesuālajā kodifikācijā bija iekļauts jau tā pamatredakcijā. Laika gaitā Kriminālprocesa likuma 59. nodaļas ietvars vairākkārt ticis modificēts, tajā skaitā – izstrādājot un pieņemot tiesību normas, kas saistītas ar pierādīšanas pienākuma un pierādīšanas standarta pielāgošanu. Pēdējo gadu laikā šie procesa par noziedzīgi iegūtu mantu elementi kļuvuši par aktuālu tiesisko disputu priekšmetu un diskusiju objektu arī juridiskajā periodikā.

Autorei, līdzīgi kā vairumam citu praktizējošu kolēģu, šķita, ka zināmas pakāpes Zālamana viedumu šajās diskusijās ieviesīs Satversmes tiesas nolēmumi, kas šī gada pavasarī pieņemti lietās pēc vairāku desmitu subjektu iesniegto konstitucionālo sūdzību izskatīšanas. Šīs publikācijas priekšmets tomēr nebūs viedokļa paušana par attiecīgajiem nolēmumiem, tā vietā pievēršoties atsevišķiem elementiem, kas ieskicēti Satversmes tiesas paustajā novērtējumā par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu regulējuma konstitucionalitāti.

Viens no šādiem aspektiem saistīts ar Satversmes tiesas uzdoto prejudiciālo jautājumu rezultātā tapušo Eiropas Savienības Tiesas 2024. gada 4. oktobra spriedumu apvienotajās lietās C-767/22, C-49/23 un C-161/231 un tajā izteikto atziņu korelāciju ar nacionālajā noregulējumā paredzēto tiesisko garantiju pietiekamību procesā par noziedzīgi iegūtu mantu.

Patlaban juridiskajā domā jau iegūlusi Eiropas Savienības Tiesas paustā atziņa, ka 2005. gada 24. februāra Padomes Pamatlēmuma Nr.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ieva Freija-Pekati
Numura tēma
Eiropas Savienības tiesību ietekme uz dalībvalstu krimināltiesībām
Lisabonas līgums, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, Eiropas Savienībai piešķīra kompetenci krimināltiesību jomā. Līdz tam Eiropas Savienības tiesību ietekme uz dalībvalstu krimināltiesībām bija netieša. Lai arī ...
Edijs Poga
Intervija
Karteļu kriminalizācija: pamatojums, pieredze un izaicinājumi
Konkurences tiesību pārkāpumu kriminalizācija ir jautājums, kas Latvijas juristu vidū ar dažādu intensitāti tiek apspriests vairāku gadu garumā. Jau 2018. gadā, ievērojot Satversmes tiesas spriedumu Moller lietā1 un tam sekojošo ...
Ieva Freija-Pekati
Intervija
Latvijā ir veiksmīgi atrisināta noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšana
2025. gada martā tika publicēts Eiropas Prokuratūras (turpmāk – EPPO) 2024. gada pārskats. No tā izriet, ka 2024. gadā saistībā ar Latviju ir uzsāktas sešpadsmit izmeklēšanas par nodarījumiem, kuru aplēstais kaitējums ...
Inga Reine, Linards Ābelīte
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumu apkarošanas uzlabošana Latvijā
Krievijas agresija pret Ukrainu ir radījusi bezprecedenta izaicinājumus pasaules tiesiskajai kārtībai. Eiropas Savienībai (turpmāk – ES) šis izaicinājums ir īpašs, jo konflikts notiek tieši pie tās robežām un rada nopietnus ...
Žaneta Mikosa
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienībā pieņemts jauns regulējums vides krimināltiesiskai aizsardzībai
Rakstā apskatīts 2024. gadā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) līmenī pieņemtais regulējums attiecībā uz vides krimināltiesisko aizsardzību, tā mērķis un dažas būtiskākās izmaiņas, kas ES dalībvalstīm divu gadu ...
AUTORU KATALOGS