ŽURNĀLS Viedoklis

Elzai ir astoņi gadi. Viņu nopratina par iespējamu seksuālu vardarbību ģimenē. Viņa klusē, skatās zemē un nesaprot, ko no viņas sagaida. Bērna mājas psiholoģe uzrunā viņu, iepazīstas, pajautā, kā viņa jūtas. Elza atveras un sāk runāt. Šis ir brīdis, kad viņa jūtas sadzirdēta un ieraudzīta starp pieaugušo cilvēku skaļajām sarunām.

Kad bērns kļūst par cietušo vai liecinieku kriminālprocesā, viņš sastopas ar vienu no dzīves neierastākajām sarunām – formālu, strukturētu un bieži vien emocionāli sarežģītu nopratināšanu. Bērnam tā nav tikai informācijas sniegšana, bet emocionāli piesātināta pieredze, kurā viņš atgriežas pie traumatiskām atmiņām un stāsta svešam pieaugušajam par to, ko gribētu aizmirst.

Latvija maina pieeju bērnu nopratināšanā

Pēc daudzu gadu iesaistīto institūciju izpētes un diskusijām 2022. gada 1. jūnijā Bērnu aizsardzības centrā¹ tika izveidota nodaļa “Bērna māja”. Un vēlāk jau 2023. gada nogalē darbību Latvijā uzsāka pirmā Bērna māja, balstīta uz Barnahus modeļa principiem, kas Eiropā tiek atzīts par efektīvāko pieeju bērna interesēs balstītai nopratināšanai. Tā apvieno daudznozaru sadarbību, vienlaikus nodrošinot gan izmeklēšanas vajadzības, gan psiholoģisku atbalstu bērnam.

2024. gada oktobrī spēkā stājās grozījumi Kriminālprocesa likumā,² nostiprinot psihologa kā speciālista lomu bērnu nopratināšanā. Šīs izmaiņas pieprasa jaunu profesionālo standartu ieviešanu, īpaši attiecībā uz psihologu, kas veic nopratināšanas apmācību, zināšanu pārbaudi un supervīziju.

Ņemot vērā jaunas prakses ieviešanu un izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kā tiek īstenotas vardarbībā cietušu bērnu labākās intereses? Bērna labākās intereses var palikt tikai nacionālā un starptautiskā mēroga tiesību aktos aprakstīts teorētisks jēdziens, ja pieaugušie katrā mijiedarbībā ar bērnu neievēros šo principu praksē.