ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Ievads

Visticamāk, katrs no mums vismaz iekšēji ir atzinis, ka mēs dzīvojam ērā, kurā strauji attīstās tehnoloģijas. Katra jauna dekāde nāk ar jaunām tehnoloģijām un aplikācijām, kuras kļūst arvien attīstītākas, un ir arvien sarežģītāk nošķirt virtuālo pasauli no realitātes. Cilvēki spriež, ka tehnoloģijas attīstās tādā ātrumā kā nekad un tehnoloģijas turpinās mainīt esošo pasauli.¹ Ņemot vērā šo straujo attīstību, dažādu tehnisko standartu patentēšana ir kļuvusi ļoti aktuāla.

Pasaulē eksistē vesela sistēma, kas instruē uzņēmumus par to, kā novērtēt tehnoloģisko iekārtu kvalitāti un rīkus, un katram industrijas dalībniekam ir tiem jāseko. Piemēram, 5G tīkls, Wi-Fi, GPS navigācijas sistēma – tās ir tehnoloģijas, kas satur vairākus standartu īstenošanai nepieciešamos patentus (Standard Essential Patents, turpmāk – SĪNP).²

Tomēr pēdējo desmitgažu laikā ir norisinājušies dažādi strīdi, kas saistīti ar SNĪP, un tie skatīti nacionālajās tiesās, Eiropas Savienības Komisijā (turpmāk – Komisija), kā arī Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST). Galvenais jautājums šajās lietās ir par to, cik lielā mērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 102. pants ierobežo dominējošā patenta īpašnieka tiesības izmantot savus SNĪP pēc saviem ieskatiem, atsakoties licencēt kādu tehnoloģiju vai nosakot pārmērīgi augstas licencēšanas maksas citiem uzņēmumiem, kas vēlas izmantot SNĪP savā produktā. Tāpēc šajā publikācijā tiks aplūkots jautājums par SNĪP un konkurences tiesību sinerģiju, pašreizējā iestāžu prakse un tiesu judikatūra, kā arī iezīmētas galvenās tiesiskās attīstības tendences šajā jomā.

SNĪP: definīcija un ražošana. Konkurences tiesību aspekts

Pirms konkurences tiesību piemērošanas SNĪP jomā pēc būtības jānoskaidro, kas ir “standartu īstenošanai nepieciešamais patents” un kā tas praksē tiek izstrādāts.

Standartu noteikšanas nolīgumi ir tādi nolīgumi, ar kuriem uzņēmumi konkrētā nozarē vai tirgū nosaka tehniskās vai kvalitātes prasības, kurām jāatbilst pašreizējiem vai turpmākiem produktiem, ražošanas procesiem, pakalpojumiem vai metodēm.³ Vienkāršākā valodā – uzņēmumi vienojas, kādi ir nepieciešamie tehniskie un kvalitātes standarti. Līdzīgi kā vienošanās par to, pa kuru pusi brauks automašīnas, lai nostiprinātu stūri labajā vai kreisajā mašīnas pusē.

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Intelektuālā īpašuma biroja skaidrojumu SNĪP ir patents, kas aizsargā tehnoloģiju, kura ir būtiska standarta īstenošanai.⁴ Tomēr jānorāda, ka standarts ir saskaņots vai noteikts tehnisks apraksts.