Krievijas agresija pret Ukrainu ir radījusi bezprecedenta izaicinājumus pasaules tiesiskajai kārtībai. Eiropas Savienībai (turpmāk – ES) šis izaicinājums ir īpašs, jo konflikts notiek tieši pie tās robežām un rada nopietnus ekonomiskus, politiskus un tiesiskus izaicinājumus.
ES ierobežojošo pasākumu ģeogrāfiskais tvērums ir ļoti plašs, un ierobežojošie pasākumi saistībā ar Krievijas darbībām pret Ukrainu ir tikai daļa no kopējās bildes. Taču šobrīd tā ir visbūtiskākā daļa. Kopumā ES ir noteikti 36 ierobežojošo pasākumu režīmi, no kuriem 16 (44 %) ir saistīti ar Krievijas darbībām pret Ukrainu. Kopumā ES ir noteikusi 5222 individuālus ierobežojošos pasākumus pret fiziskām un juridiskām personām, no kuriem 2404 (46,04 %) ir saistībā ar Krievijas darbībām pret Ukrainu.1
Aptuveni 260 miljardi eiro Krievijas Centrālās bankas aktīvu ir arestēti vērtspapīru un skaidras naudas veidā G7 partneru jurisdikcijās, ES un Austrālijā, un vairāk nekā divas trešdaļas no tiem ir imobilizēti ES.2 Latvijā iesaldēti vairāk nekā 350 miljonus eiro vērti sankcijām pakļauto personu aktīvi.3
ES un tās dalībvalstis aktīvi piedalās diskusijā par jaunu instrumentu radīšanu cīņā ar agresorvalsti, tai skaitā ierobežojošo pasākumu apiešanas un pārkāpšanas kriminalizēšanu, līdzekļu konfiscēšanu, kā arī citu mehānismu radīšanu, kas ļautu kompensēt Krievijas agresijas rezultātā Ukrainai nodarītos zaudējumus.4 Pēc pēdējām Pasaules Bankas aplēsēm 2024. gada izskaņā, Krievijas agresijas rezultātā to apmērs tiek lēsts ap 500 miljardiem eiro.5 Lai arī sarunas par iespējamiem pamiera nosacījumiem kļūst regulārākas, maz ticams, ka tās realizēsies tuvākajā laikā.6
2022. gada 28. novembrī ES Padome pirmo reizi pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir lēmusi papildināt Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 83. panta 1. punkta otrajā daļā noteikto noziegumu sarakstu, tajā iekļaujot arī ES ierobežojošo pasākumu pārkāpumus un nododot noziedzīga nodarījuma definēšanu ES kompetencē.7 ES ieskatā, ierobežojošo pasākumu pārkāpumi ir īpaši smagi noziegumi, jo tie var radīt ilgstošus draudus starptautiskajam mieram un drošībai, apdraudēt demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību konsolidāciju un atbalstīšanu, kā arī radīt būtisku kaitējumu ekonomikai un videi.8
Secīgi ES likumdevēji pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma9 2024. gada 24. aprīlī pieņēma Direktīvu (ES) 2024/1226 par noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem10 (turpmāk – Direktīva), kas stājās spēkā 2024. gada 19. maijā. Transponējama līdz 2025. gada 20. maijam, Direktīva paredz minimālos noteikumus attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu par ES ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem, t.i., noziedzīgu nodarījumu definīciju tuvināšanu, efektīvu, atturošu un samērīgu soda veidu un apmēru nodrošināšanu, kā arī nacionālās un pārrobežu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas veicināšanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes