Viens no jautājumiem, kas pēdējo gadu laikā bijis Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – Tiesa) dienas kārtībā, ir par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu paredzētā soda samērīgumu. Šajā rakstā autore tuvāk aplūkos Tiesas 2023. gada 19. oktobra spriedumu lietā C-655/21, G. ST. T. (Soda samērīgums viltošanas gadījumā), kur tiek skatīti vairāki būtiski jautājumi saistībā ar kriminālsodu noteikšanu un piemērošanu par preču zīmju viltošanu. Šajā spriedumā paustās Tiesas atziņas noteikti būs noderīgas dalībvalstu tiesām un institūcijām arī plašākā kontekstā.
Lieta tika ierosināta pēc Nesebaras rajona tiesas (Bulgārija) uzdotiem prejudiciāliem jautājumiem un būtībā bija par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) 49. panta un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu1 (turpmāk – Direktīva 2004/48) interpretāciju. Lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu Hartas 49. pants aktualizēts divos aspektos, kas minēti šī panta 1. un 3. punktā, proti, par noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības principu, kā arī samērīguma principu. Attiecībā uz Direktīvu 2004/48 iesniedzējtiesa lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu atsaucas uz tās 26. un 28. apsvērumu, kā arī uz 13. pantu kontekstā ar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma radītā kaitējuma atlīdzinājumu.2
Kas attiecas uz lietas faktiem, jautājumi tika uzdoti saistībā ar kriminālprocesu pret fizisku personu, kas bija apsūdzēta vairākos noziedzīgos nodarījumos par apģērbu preču zīmju viltošanu. Konkrētāk – persona bija apsūdzēta vairāku reģistrētu preču zīmju viltošanā, jo tā bez attiecīgo tiesību īpašnieku piekrišanas bija piedāvājusi pārdošanai apģērbus, uz kuriem bija attēloti šīm reģistrētajām preču zīmēm līdzīgi apzīmējumi, proti, tika atzīts, ka salīdzināto apzīmējumu līdzība var maldināt patērētāju, kas ietver iespēju, ka uz viltotajām precēm attēlotie apzīmējumi tiek asociēti ar attiecīgajām reģistrētajām preču zīmēm. Viltoto preču kopējā vērtība tika novērtēta 1 404 590 Bulgārijas levu (aptuveni 718 000 eiro) apmērā “kā oriģināliem” un 80 201 Bulgārijas levas (aptuveni 41 000 eiro) apmērā “kā imitācijām”.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes