ŽURNĀLS Intervija

29. Aprīlis 2025   •   Nr.17/18 (1387/1388)

Latvijā ir veiksmīgi atrisināta noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšana
Eiropas prokurors Gatis Doniks intervijā “Jurista Vārda” viesredaktorei Ievai Freijai-Pekati
Foto no EPPO arhīva

2025. gada martā tika publicēts Eiropas Prokuratūras (turpmāk – EPPO) 2024. gada pārskats. No tā izriet, ka 2024. gadā saistībā ar Latviju ir uzsāktas sešpadsmit izmeklēšanas par nodarījumiem, kuru aplēstais kaitējums veido 17,42 miljonus eiro. Izmeklēšanas stadijā atradās četrdesmit trīs lietas par nodarījumiem, kuru aplēstais kaitējumsveido 130,7 miljonus eiro, no kurām trīs lietas ir saistībā ar krāpšanu PVN jomā ar aplēsto kaitējumu 90,5 miljoni eiro.

Pastāstiet, lūdzu, par savu darbu. Kā strādā Eiropas prokurori?

Ar Latvijas lietām strādājam pieci prokurori – Eiropas prokurors Luksemburgā un četri deleģētie prokurori Latvijā. Eiropas prokurors Latvijas izpratnē atbilst amatā augstākam prokuroram, proti, Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokuroram, kas organizē darbu un veic gan Kriminālprocesa likumā, gan Regulā 2017/1939 noteiktās procesuālās funkcijas.

Regulā 2017/1939 Eiropas prokuroram noteiktās funkcijas, pirmkārt, ir stratēģiskā vadība, darbojoties kolēģijā. Kolēģija pieņem stratēģiskus lēmumus par EPPO rīcības un attīstības virzieniem un veidiem saskaņā ar tai regulā noteikto pienākumu loku. Otrkārt, Eiropas prokurori darbojas pastāvīgajās palātās. Pašreiz EPPO ir piecpadsmit pastāvīgās palātas, un es darbojos divās no tām. Ir prokurori, kam ir vēl lielāks lietu skaits, piemēram, Vācijas, Itālijas, Rumānijas kolēģi, kas darbojas vienā patstāvīgajā palātā, savukārt kolēģi no valstīm ar niecīgu lietu skaitu, piemēram, Igaunijas, Maltas, Kipras, Luksemburgas, darbojās trijās patstāvīgajās palātās, lai balansētu darba slodzi. Eiropas prokurors attiecīgajā patstāvīgajā palātā uzrauga un lemj citu valstu krimināllietu izmeklēšanas un tiesu procesu gaitu, kā arī ziņo par lietvedībā esošajām (Latvijas) lietām un atskaitās par izdarīto, par to, kas nav izdarīts, un par iemesliem, grūtībām un neskaidrajiem tiesību, izmeklēšanas taktikas jautājumiem. Gadījumos, kad kādu jautājumu nevar atrisināt vietējā līmenī, un tādi jautājumi var būt, jo izmeklēšanas ir ar starptautisku raksturu, pastāvīgās palātas iesaka risinājumus, kurus paši prokurori pēc tam izvērtē un piemēro praktiski.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ieva Freija-Pekati
Numura tēma
Eiropas Savienības tiesību ietekme uz dalībvalstu krimināltiesībām
Lisabonas līgums, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, Eiropas Savienībai piešķīra kompetenci krimināltiesību jomā. Līdz tam Eiropas Savienības tiesību ietekme uz dalībvalstu krimināltiesībām bija netieša. Lai arī ...
Edijs Poga
Intervija
Karteļu kriminalizācija: pamatojums, pieredze un izaicinājumi
Konkurences tiesību pārkāpumu kriminalizācija ir jautājums, kas Latvijas juristu vidū ar dažādu intensitāti tiek apspriests vairāku gadu garumā. Jau 2018. gadā, ievērojot Satversmes tiesas spriedumu Moller lietā1 un tam sekojošo ...
Inga Reine, Linards Ābelīte
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumu apkarošanas uzlabošana Latvijā
Krievijas agresija pret Ukrainu ir radījusi bezprecedenta izaicinājumus pasaules tiesiskajai kārtībai. Eiropas Savienībai (turpmāk – ES) šis izaicinājums ir īpašs, jo konflikts notiek tieši pie tās robežām un rada nopietnus ...
Žaneta Mikosa
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienībā pieņemts jauns regulējums vides krimināltiesiskai aizsardzībai
Rakstā apskatīts 2024. gadā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) līmenī pieņemtais regulējums attiecībā uz vides krimināltiesisko aizsardzību, tā mērķis un dažas būtiskākās izmaiņas, kas ES dalībvalstīm divu gadu ...
Dāvids Gurevičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Vairāk cietušo tiesību kriminālprocesā: jaunās ES direktīvas priekšlikuma analīze
AUTORU KATALOGS