Intel lieta ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām sāgām Eiropas Savienības (ES) konkurences tiesību vēsturē. Tiesvedība šajā lietā ilga gandrīz piecpadsmit gadus, radot bagātīgu judikatūru par lojalitātes atlaidēm, “vienlīdz efektīva konkurenta” (AEC, as efficient competitor) testa piemērošanu un ekonomiskās analīzes nozīmi.
Sākums Intel sāgai skaitāms no Komisija 2009. gada lēmuma, ar kuru tā uzlika Intel naudas sodu 1,06 miljardu eiro apmērā un secināja, ka Intel ir ļaunprātīgi izmantojis dominējošo stāvokli, cenšoties izstumt konkurentu no x86 arhitektūras CPU1 tirgus, jo Intel:
- piešķīra atlaides četriem lielākajiem ražotājiem (Dell, HP, NEC, Lenovo), bet ar nosacījumu, ka klienti visus vai gandrīz visus čipus iegādājas no Intel;
- veica maksājumus Eiropas mazumtirgotājam MSH, ar nosacījumu, ka tas pārdod vienīgi datorus ar Intel ražotajiem čipiem; un
- maksāja trim ražotājiem par to, ka tie atliek uz vēlāku laiku vai atceļ ar AMD ražotiem čipiem aprīkoto preču laišanu tirgū (“klaji” ierobežojumi).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes