ŽURNĀLS Redaktora sleja

Pagājušonedēļ pasludinātais Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2024-20-01¹ ir nācis īstajā laikā, jo tas ietver ne tikai atbildi par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas satversmību, bet arī atziņas, kas neilgi pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām vēlreiz atgādina par teritoriālās pašpārvaldes vietu valsts konstitucionālajā iekārtā, atbildību un lomu sabiedrības interešu īstenošanā.

Konkrētā Satversmes tiesas lieta ir saistīta ar Saeimas 2024. gada 20. jūnijā pieņemto Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likumu. Tā 1. pants, atsaucoties uz vairāku likumu pārkāpumiem, paredzēja Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanu, jo, Saeimas ieskatā, tā pienācīgi nepildīja savas funkcijas un neievēroja ne valsts, ne attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. Ar šo pašu likumu Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā tika iecelta pagaidu administrācija. Atlaistā dome ar šādu risinājumu nebija mierā un vērsās Satversmes tiesā, uzskatot, ka tās pārkāpumi nemaz neesot bijuši tik būtiski un ar minēto likumu nesamērīgi ir ierobežota demokrātiskās, tiešās vēlēšanās ievēlētās pašvaldības lēmējinstitūcijas darbība (“Domes atlaišanai ir jābūt nepieciešamam un samērīgam pašvaldības darbības tiesiskuma atjaunošanas līdzeklim”).

Savulaik epopejai par kritisko finanšu situāciju Rēzeknes pašvaldībā un ļoti savdabīgiem tās risinājumiem vietējās varas izpildījumā līdzi varēja sekot visa valsts, jo šie notikumi plaši tika atspoguļoti medijos. Tāpēc par to daudziem bija savs viedoklis, taču Satversmes tiesas lemtais saista mūs visus, un tā ir atzinusi: pieteikuma iesniedzējas atlaišana kā pašvaldības darbības tiesiskuma pēckontroles līdzeklis demokrātiskā tiesiskā valstī bija nepieciešama, un līdz ar to apstrīdētā norma atbilst Satversmei.

Tāpat kā citi, iespējams, arī šis spriedums un tā ietekme “Jurista Vārdā” vēl tiks plašāk aplūkota un komentēta, bet tāds nav šīs slejas mērķis. Patiesībā šajā laikā, kad esam teju finiša taisnē pirms 7. jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, vienkārši gribas atgādināt, kas ir pašvaldība un kam tā kalpo.

Satversmes tiesas redzējumā, pašvaldības demokrātiskā valstī kalpo tam, lai iedzīvotāji iesaistītos savas vietējās kopienas lietu pārvaldībā, un Satversmes 1. un 101. pantā ietvertais pašvaldības princips ir tiesiskais pamats pašvaldību institucionālajai pastāvēšanai un funkcionālajai darbībai.² Pašvaldībām ir tiesības patstāvīgi rīkoties un pieņemt lēmumus jeb tām ir autonomija savu funkciju izpildē, “taču pašvaldību autonomija nevar būt pašmērķis. Pašvaldība darbojas savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs, un tās darbībai jāatbilst Satversmes 1. pantā ietvertajiem demokrātiskas tiesiskas valsts principiem. Pašvaldībai kā daļai no valsts pārvaldes funkcijas, ko tai uzticējusi sabiedrība, ir jāpilda godīgi, efektīvi un taisnīgi, tās rīcībai ir jāatbilst likumiem”.³

Un likumi, tostarp finanšu jomā, valstī visiem ir vieni jeb, kā to pēc sprieduma pasludināšanas trāpīgi ir formulējusi Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina, pašvaldība nav valsts valstī. “Pašvaldība un valsts ir “vienu asiņu” – pašvaldība ir valsts turpinājums vietējā līmenī,”⁴ uzskata arī tiesībnieks Edvīns Danovskis. Tieši tādēļ demokrātiskai tiesiskai valstij ir pienākums darīt nepieciešamo, lai novērstu pašvaldības iedzīvotāju un visas sabiedrības tiesiskajām interesēm pretēju pašvaldības rīcību.⁵

Savukārt, lai pašvaldība darbotos visas sabiedrības un vietējās kopienas interesēs, arī pašiem iedzīvotājiem ir jāpaveic savs pilsoniskais pienākums – visupirms jāpiedalās pašvaldību vēlēšanās un atbildīgi jāizlemj, par kuriem kandidātiem atdot savu balsi! Ne likums, ne tiesa nepalīdzēs pašvaldībai attīstīties un tās iedzīvotājiem dzīvot labāk, ja viņi paši savas vietvaras izvēli ignorē un atstāj nejaušības un populistisku saukļu sekotāju ziņā. Var tikai pievienoties E. Danovska paustajam: lai kas arī būtu noteikts tiesību normās, pašvaldību sekmīgāka vai mazāk sekmīga darbība, attīstība vai stagnācija ir pašu rokās.⁶

Tāpēc, aizņemoties šo Zemessardzes radīto vadmotīvu “Mana Latvija. Mana atbildība”, varētu arī sacīt: mana pašvaldība ir mana atbildība.