ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

27. Maijs 2025   •   Nr.21 (1391)

Videonovērošana: praktiskas vadlīnijas un datu aizsardzības perspektīva
Anna Bogdanova
Sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste Latvijā un Eiropā, CIPP/E 
Aleksandra Aleksejeva
READD ZAB jaunākā juriste 

Videonovērošana mūsdienās ir kļuvusi par neatņemamu drošības pasākumu daļu, kas tiek īstenoti plaša spektra nolūkiem, sākot no publiskām vietām līdz privātiem īpašumiem. Lai gan izmantotās tehnoloģijas ļauj efektīvi panākt interešu aizstāvību, tādējādi nodrošinot arī teritoriju uzraudzīšanu un īpašumu sargāšanu, videonovērošanas īstenošana rada arī izaicinājumus personas datu aizsardzības jomā, tostarp to ļaunprātīgu izmantošanu. Šajā rakstā tiks apskatīti galvenie juridiskie aspekti, kā arī sniegti praktiski ieteikumi un piemēri, kas saistīti ar videonovērošanas ieviešanu ikdienas dzīvē.

Videonovērošana īsteno konkrētās lokācijas sistematizētu novērošanu ar automatizētiem līdzekļiem, ietverot attēlu un audiovizuālas informācijas vākšanu un glabāšanu par personām, kuras atrodas novērotajā teritorijā. Šie dati parasti ietver personas attēlu, uzvedību, atrašanās vietu un citus elementus, kas ļauj identificēt indivīdus. Savukārt indentificējamas personas attēlu vai audiovizuālās informācijas ieraksts veido daļu no personas datiem, uz ko ir norādījusi arī Eiropas Datu aizsardzības kolēģija, atzīstot, ka videonovērošana ietilpst personas datu apstrādes tvērumā.1 Lai arī ievērojama daļa videonovērošanas datu tiek ievākti tieši publiskās vietās, kas rezultējas mazākā datu subjektu privātuma pakāpē, indivīdiem ir jārēķinās ar tās mazāku pakāpi, tomēr ne pilnībā atņemtu brīvību un tiesībām uz tās privāto dzīvi vai attēlu.2

 

Izņēmumi no piemērošanas jomas

Ņemot vērā Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk – VDAR) piemērošanas jomu, ir atzīmējami vairāki izņēmumi un ierobežojumi, kuru rezultātā VDAR netiek piemērota:

1) privātīpašuma videonovērošana bez trešo personu iesaistes.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Uldis Krastiņš
Diskusija
Ko varētu uzlabot Latvijas valsts demokrātiskajā iekārtā  
Šī gada 4. maijā svinējām 35 gadus kopš Neatkarības deklarācijas pieņemšanas un līdz ar to arī Satversmes darbības atjaunošanas. Tikmēr sociālajos tīklos ir uzvirmojušas diskusijas, kas līdzinās 20. gadsimta ...
Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte
Juridiskā literatūra
Pirmā rokasgrāmata juridisko metožu mācībā, kas soli pa solim ved cauri tiesību piemērošanas procesam
Latvijas Universitātes Akadēmiskajā apgādā iznākusi jauna zinātniskā monogrāfija “Juridisko metožu mācība. Astoņi soļi tiesību normu piemērošanā”, kas tapusi profesores Dr. iur. Daigas Rezevskas zinātniskajā ...
Kristīne Līce
Skaidrojumi. Viedokļi
Sabiedrības uzticēšanās veidošana ir valsts varas atbildībā
Šā gada martā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iesniedza Saeimā vairākas likumdošanas iniciatīvas, kuru kopīgais mērķis ir stiprināt sabiedrības uzticēšanos valsts varai. 18. martā Saeimai tika nosūtīti četri likumprojekti ...
Ilze Ziemane
Skaidrojumi. Viedokļi
Politisko partiju darbības ierobežošana
Šodienas ģeopolitiskie apstākļi, Krievijas īstenotais hibrīdkarš, kā arī citu valstu veiktās darbības ar mērķi iegūt ietekmi Latvijas sabiedrībā, arvien vairāk liecina par sarežģīto laiku, kādā dzīvojam. Minētais rada arī ...
Toms Bordāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Advokāta loma valstī (I)
1 komentāri
AUTORU KATALOGS