Šodienas ģeopolitiskie apstākļi, Krievijas īstenotais hibrīdkarš, kā arī citu valstu veiktās darbības ar mērķi iegūt ietekmi Latvijas sabiedrībā, arvien vairāk liecina par sarežģīto laiku, kādā dzīvojam. Minētais rada arī izaicinājumu tiesību sistēmai un mūsu visu vērtību aizsardzībai. Rakstā aplūkoti Politisko partiju likumā noteiktie politisko partiju (turpmāk – partiju) darbības principi un tiesiskais regulējums to darbības ierobežošanai gadījumā, ja partijas darbība ir pretrunā Satversmei un tā apdraud valsts vai sabiedrisko drošību. Rakstā sniegti arī atsevišķi prakses piemēri un atsauces uz aktuāliem notikumiem Eiropā.
Politiskās partijas mērķis un darbība
Ikviena tiesības apvienoties partijās ir pamattiesības, ko aizsargā Satversmes 102. pants. Tā ir biedrošanās brīvība ar īpašu nozīmi reprezentatīvā demokrātijā un demokrātiskā sabiedrībā, lai nodrošinātu personības izpausmi personu grupas veidā politisko viedokļu veidošanai.1 Partija kā organizācija ir izveidota, lai veiktu politisko darbību2 politiskās gribas izteikšanai.3 Apvienojoties partijā, personām gan kopā, gan individuāli ir iespēja veidot politisko domu sabiedrībā un attiecīgi piedalīties demokrātisko procesu veidošanā. Eiropas Komisija tiesības apvienoties partijās kā vērtību ir atzinusi gan kontekstā ar indivīda tiesībām, gan attiecīgi kā kopējo sabiedrības interesi tiesiskā demokrātiskā valstī – pastāvēt politiskā plurālisma apstākļos.4 Tomēr arī pluralitāti kā brīvas pasaules vērtību ir jāspēj likt lietā kopējam labumam.5
Partiju darbība nav neierobežota. Ievērojot Satversmes 116. pantā noteiktos gadījumus, ir pieļaujami valsts noteikti ierobežojumi un uzraudzība pār partiju darbību. Piemēram, partiju darbības ierobežošana, lai aizsargātu demokrātisko valsts iekārtu un sabiedrības drošību, ir ne tikai pieļaujama, bet arī nepieciešama rīcība, lai novērstu apdraudējumu sabiedrībai un valstij kopumā un nodrošinātu Latvijas kā neatkarīgas demokrātiskas valsts pastāvēšanu. 2022. gada 16. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Politisko partiju likumā, nosakot partijas darbības ierobežojumus un mehānismu darbības apturēšanai, ja tās darbība apdraud valsts vai sabiedrisko drošību. Minētie likuma grozījumi Saeimā tika pieņemti steidzamības kārtībā, jo bija nepieciešama pielāgošanās Krievijas agresijas radītajai realitātei un prokremliski noskaņotu personu un organizāciju radītajiem riskiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes