ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

3. Jūnijs 2025   •   Nr.22 (1392)

Bezpilota lidaparātu (dronu) regulējuma problemātika
Krišjānis Cercens
Zvērināta advokāta palīgs ZAB "Sorainen" 

Bezpilota lidaparātu daudzveidība karadarbības kontekstā

Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā par militārajiem bezpilota lidaparātiem valdīja izpratne kā par attālās kaujas līdzekļiem. Kara sākumā īpašu ievērību ieguva Ukrainas vienīgie lidmašīnas lieluma bezpilota lidaparāti Turcijā ražotie TB2 Bayraktar, tomēr dažu mēnešu laikā tie pazuda no uzmanības loka. Tā vietā, lai izmantotu miljonus eiro vērtos lielos bezpilota lidaparātus, Ukrainas kaujas laukos dinamiku sāka mainīt mazi, komerciālas izcelsmes, vienkāršas tehnoloģijas bezpilota lidaparāti, kas parādīja, ka arī mazi, viegli bezpilota lidaparāti var nodrošināt būtiskas taktiskas uzvaras.

Karš Ukrainā ir kļuvis par pirmo bezpilota lidaparātu karu, kurā abas puses ir izvietojušas tūkstošiem mazu bezpilota sistēmu, un tās ir kļuvušas par tādiem patēriņa objektiem kā lodes vai artilērijas lādiņi, kas tiek izvietoti ar mērķi ne tikai iznīcināt, bet arī traucēt un izsmelt pretinieka resursus. Gan Krievija, gan Ukraina izmanto visdažādākos bezpilota lidaparātus, sākot no izlūkošanas bezpilota lidaparātiem, beidzot ar granātu, bumbvedēju un nāvējošiem pašnāvnieku bezpilota lidaparātiem.

Mazāku bezpilota lidaparātu komercializācija ir mainījusi to, kā un kur militārie spēki iegādājas savu aprīkojumu. Lai gan bezpilota lidaparāti sākotnēji nāca no militārā sektora, mūsdienās bezpilota tehnoloģiju tendences nosaka tieši civilais sektors. Komerciālie bezpilota lidaparāti ir visdinamiskākā bezpilota lidaparātu klase, ko raksturo vislielākā lietotāju un pakalpojumu daudzveidība, pateicoties divējāda lietojuma dronu tehnoloģiju attīstībai, ekonomiskajām iespējām un regulējuma atvēršanai topošajā Eiropas kopējā bezpilota lidaparātu tirgū.

Eiropas Savienība (turpmāk – ES) jau ir veikusi būtiskus soļus bezpilota lidaparātu regulējumā ar Regulu 2019/947, kur galvenā uzmanība ir pievērsta ekspluatācijas prasībām un procedūrām (piemēram, operatora reģistrācija, tālvadības pilota sertifikāts utt.) un Regulu 2019/945, kas attiecas uz tehniskās sertifikācijas prasībām (piemēram, projektēšana, ražošana, apkope utt.) un darbībām trešās valstīs.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Andris Tauriņš
Numura tēma
Aizsardzības tiesības jaunajā drošības realitātē
Pasaule pēdējos gados ir piedzīvojusi dramatiskas pārmaiņas. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir fundamentāli mainījis drošības situāciju Eiropā, liekot arī Latvijai pārskatīt savu pieeju valsts aizsardzībai. Aizsardzības ...
Katrīne Pļaviņa-Mika, Sabīne Stirniņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Publiskie iepirkumi aizsardzības un drošības jomā
Raksta mērķis ir iepazīstināt lasītājus ar publisko iepirkumu aizsardzības un drošības dimensiju jeb speciālajām normām iepirkumu regulējumā un tā piemērošanas praksi gan drošības iestāžu un nacionālo bruņoto spēku ...
Helēna Brinkmane
Skaidrojumi. Viedokļi
Aizsardzības ministrijas speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar militārajām precēm

Ģeopolitiskā situācija un militārie konflikti rada priekšnosacījumu militāro komersantu pārbaudei un licencēšanai – tas ir viens no valsts pārvaldes kontrolējošiem mehānismiem drošai militāro preču apritei valstī.

Santa Lepere
Skaidrojumi. Viedokļi
Kiberdrošības aktualitātes Latvijā
Paula Lipe
Tiesību politika
Likumdošanas aktualitātes drošības un militārajā jomā
Valsts aizsardzības spēju stiprināšana un sabiedrības noturības paaugstināšana kļuvusi par vienu no likumdevēja centrālajiem uzdevumiem. Ņemot vērā gan starptautisko apdraudējumu fonu, gan iekšējās drošības sistēmas izturības ...
AUTORU KATALOGS