3. jūnijā notiks ANO Drošības padomes (ANO DP) nepastāvīgo locekļu vēlēšanas, kurās tiks sadalītas piecas vietas. Kandidē Bahreina, Kolumbija, Kongo Demokrātiskā Republika, Latvija un Libērija. Valstis kandidē no reģioniem, tādējādi Latvija ir vienīgā kandidāte no Austrumeiropas reģiona. Latvijai ir jāsavāc vismaz 129 balsis. Proti, lai iegūtu vietu ANO DP, valstij ir jāiegūst divas trešdaļas Ģenerālās asamblejas sesijā klātesošo un balsojošo dalībvalstu balsu. Pieņemot, ka piedalīsies visas 193 ANO dalībvalstis, Latvijai būtu nepieciešamas vismaz 129 balsis. Paredzams, ka balsojuma rezultāti būs zināmi ap septiņiem vakarā pēc Latvijas laika.
Ārlietu ministrija 23. maijā aicināja preses pārstāvjus, lai iepazīstinātu ar Latvijas plāniem, ja Latviju ievēlēs ANO DP. Savu redzējumu sniedza ārlietu ministre Baiba Braže, Latvijas kandidatūras ANO DP sekretariāta vadītājs Andrejs Pildegovičs un Latvijas vēstniece ANO Sanita Pavļuta-Deslandes. Tikšanās laikā mediju pārstāvjiem bija arī iespēja uzdot jautājumus gan par Latvijas dalību ANO DP, gan citiem starptautisko attiecību jautājumiem.
Ārlietu ministre: ANO ir bijusi ievērojama loma, Latvijai atgūstot neatkarību. Šodien Latvijai ir jābūt aktīvai
Iesākumā ārlietu ministre B. Braže atgādināja, ka ANO ir bijusi ievērojama loma, Latvijai atgūstot neatkarību un padomju armijas izvešanā. ANO Ģenerālās asambleja savulaik pieņēma rezolūciju “Par pilnīgu ārvalstu militāru spēku izvešanu no Baltijas valstu teritorijām”.1 Šodien Latvijai ir jābūt aktīvai, mums ir jāvirza mūs interesējošie jautājumi ANO dienaskārtībā. Tas ir kļuvis īpaši svarīgi pēc agresijas pret Ukrainu.
Ministre norādīja, ka šī ir izcila iespēja Latvijai, jo diplomātiskās sarunās no Austrumeiropas reģiona otra kandidējošā valsts Melnkalne atsauca savu kandidatūru. 18. februārī notika Serbijas Nacionālās asamblejas spīkeres Anas Brnabičas (Ana Brnabić) vizīte Latvijā.2 Kā norādīja ministre, šīs vizītes augļi tostarp ļāva panākt, ka Melnkalne pārdomāja savu lēmumu kandidēt. Latvija ir veikusi ļoti aktīvu izskaidrošanas darbu, tikusies ar praktiski visu pasaules valstu pārstāvjiem.
Latvijas prioritātes ANO DP
Ministre ieskicēja, kādi ir galvenie Latviju interesējošie jautājumi. Pirmkārt, tas ir Ukrainas jautājums, kodoldrošība, bērnu tiesības, īpaši bruņotos konfliktos, ekoloģija un atmīnēšana. Tomēr tas nenozīmē, ka Latvija būs orientēta vienīgi uz notikumiem Eiropā. Latvijai ir svarīgi arī, kas notiek Āfrikas kontinentā. Daudzas Āfrikas valstis ir paudušas bažas par Krievijas Federācijas rīcību, kura ar Wagner grupas pārņēmēju apdraud vairākas Āfrikas valstis, savukārt citās valstīs šī grupa jau aktīvi izlaupa dabas resursus un nelegāli organizē migrāciju.
Ministri papildināja A. Pildegovičs.3 Viņš atgādināja, ka, neraugoties uz tiešo Krievijas ieinteresētību Ukrainas jautājumā, šī institūcija tomēr ir spējusi pieņemt vienu rezolūciju par Ukrainu.4 Tomēr Ukrainas jautājums ANO DP tiek apspriests nemitīgi, Ukrainai kopš 2022. gada vien ir veltītas 200 sanāksmes. Latvijas loma šajā kontekstā ir piedāvāt uzklausīt objektīvus lieciniekus un ziņotājus. Latvija to jau ir darījusi. No valsts budžeta ir tikusi apmaksāta AZOV bataljona dalībnieku liecību sniegšana ANO telpās. Šis piemērs norāda, ka ANO DP ir nepieciešams darbotiesspējīgu valstu kodols, kuras var pārstāvēt un aizstāvēt Baltijas un Ziemeļeiropas reģiona intereses.
A. Pildegovičs norādīja, ka Latvija tradicionāli aktīvi iesaistās arī miera uzturēšanas un miera misiju jautājumos. Šobrīd vairāk nekā 30 Nacionālo bruņoto spēku pārstāvju dienē misijā Libānā, divi Latvijas pārstāvji atrodas Jeruzalemē, kur veic Sīnāja pussalas un Golānas augstieņu uzraudzību.
A. Pildegovičs atgādināja, ka ANO DP sastāv no 15 dalībvalstīm, no kurām piecām pastāvīgajām loceklēm ir iespēja bloķēt jebkura jautājuma atrisinājumu, izmantojot veto tiesības, tomēr tas nenozīmē, ka atlikušajām valstīm nebūtu nekādas nozīmes. Proti, lai pieņemtu lēmumu, ANO DP ir nepieciešamas vismaz deviņas balsis.5 Šādi izpaužas “mainīgā ģeometrija” lēmumu pieņemšanā un nepastāvīgo ANO DP valstu iespēja ietekmēt lēmumus. Šis, protams, nav vienkāršs uzdevums. Mūsu kaimiņi igauņi (Igaunija bija nepastāvīgā ANO DP locekle 2020.–2021. gadā un ANO DP prezidējošā valsts 2020. gada maijā)6 ir rādījuši piemēru, kā vienlaikus iestāties par jautājumiem, kas ir būtiski Eiropai, un neaizmirst būt arī “spēcīgiem atlantistiem”, norādīja A. Pildegovičs.
Visbeidzot viņš iezīmēja arī Latvijas nostāju saistībā ar ANO reformām. Latvija ANO ietilpst tā saukto konstruktīvo reformistu valstu grupā (Accountability, Coherence and Transparency Group – ACT). Kā ir norādīts ANO tīmekļa vietnē, kas veltīta šai grupai, ACT ir vairāk nekā 20 valstu starpreģionāla grupa, kuras mērķis ir uzlabot ANO DP efektivitāti, uzlabojot tās darba metodes.7 A. Pildegovičs atklāja, ka Latvija īpaši sekos līdzi tam, lai nākamajās ANO ģenerālsekretāra vēlēšanās, kam jānotiek 2026. gada oktobrī, būtu “pēc iespējas vairāk gaismas”. Tā kā kandidātu uzklausīšana notiks gan ANO Ģenerālajā asamblejā, gan arī ANO DP, šis ir īpaši izdevīgs laiks Latvijas diplomātijai.
Latvijas vēstniece ANO: Latvijas pārstāvju darbs būs apgūt gan daudzus jautājumus pēc būtības, gan arī izprast procedūras un precedentu lomu
Ar sagaidāmo darba kārtību pēc ievēlēšanas iepazīstināja Latvijas vēstniece ANO S. Pavļuta-Deslandes. Viņa iesāka savu ziņojumu ar to, ka ANO DP kārtībā nav tikai Ukrainas jautājums, tajā izskata ļoti daudzus un sarežģītus konfliktus, par kuriem Latvijas diplomātija nav izrādījusi lielu interesi. Tādējādi Latvijas pārstāvju darbs būs apgūt gan daudzus jautājumus pēc būtības, gan arī izprast procedūras un precedentu lomu šīs ANO struktūras iekšienē. Vēstniece paskaidroja, ka ievēlēšanas gadījumā, sākot no augusta, Latvija saņems visus ANO DP paredzētos dokumentus, no oktobra Latvijai būs tiesības piedalīties sēdēs, taču bez balsstiesībām. No 2026. gada 1. janvāra Latvija būs pilntiesīga ANO DP locekle ar balsstiesībām, turklāt uz vienu mēnesi Latvija būs prezidējošā valsts, kas sniegs lielākas iespējas ietekmēt darba kārtību.
Vēstniece norādīja, ka ANO DP rezolūcijas ir starptautisko tiesību avots, proti, tās lēmumi ir saistoši. Pastāvīgajām dalībvalstīm ir vajadzīgas nepastāvīgās locekles, lai iegūtu lēmumam nepieciešamās deviņas balsis. Viņa secināja, ka Latvijai kopā ar citām nepastāvīgajām loceklēm tādējādi ir netiešas veto tiesības 1/10 daļas apmērā.
Vēstniece sniedza ieskatu arī Latvijas prezidentūrā, kas ievēlēšanas gadījumā būs 2026. gada septembrī, jo prezidējošā valsts tiek izraudzīta alfabēta kārtībā. Prezidējošā valsts nosaka ANO DP darba kārtību ar nosacījumu, ka pārējās dalībvalstis tai piekrīt, tas neattiecas uz jau iepriekš plānotām sanāksmēm. Prezidentūras laikā notiek arī vismaz viena valstu pārstāvju augsta līmeņa sanāksme, ko ANO žargonā dēvē par signature event, tas ir vēl viens veids, kā Latvija virzīs mums svarīgo jautājumu plašu atspoguļošanu visā pasaulē.
Jautājumi ministrei
Sanāksmes turpinājumā ministre un klātesošie Ārlietu ministrijas pārstāvji atbildēja uz jautājumiem. “Jurista Vārds” uzdeva divus jautājumus. Pirmkārt, kāda būs Latvijas kā ANO DP nepastāvīgās locekles attieksme pret 1950. gada 3. novembra Rezolūciju 377 A (V) Uniting for peace.8 Šī rezolūcija būtībā paredz, ka tad, ja ANO DP nav spējīga pildīt savus pienākumus, kas tai ir noteikti ANO Statūtos, tā ir ANO Ģenerālā asambleja, kas iegūst tiesības rīkoties. Kā Latvija interpretē šo rezolūciju mūsdienās? Piemēram, vai ANO DP nespēja rīkoties rastos, ja kāda pastāvīgā locekle izmanto savas veto tiesības, bloķējot lēmumus?
A. Pildegovičs atzina, ka pašreizējos apstākļos ANO DP darbība “ir paralizēta” un šāda situācija ir izveidojusies jau otro reizi ANO vēsturē, pirmā reize radās saistībā ar Suecas kanāla krīzi.9 Šajā ziņā viņš norādīja uz nesenām izmaiņām – 2020. gadā Lihtenšteina ierosināja grozīt veto izmantošanas kārtību. Pēc šī priekšlikuma ir pieņemta ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija,10 kas nozīmē, ka pašlaik pēc ikviena veto ANO DP Ģenerālā asambleja par šādu jautājumu notur sanāksmi desmit dienu laikā. Viņam pievienojās arī ministre, norādot, ka šis ir konstruktīvs veids, kā pieņemt lēmumus ANO, un Latvija to atbalsta.
“Jurista Vārds” jautāja arī, kādā veidā Latvija iestāsies par tiesiskumu, kas ir minēts kā viena no galvenajām vērtībām Latvijas kampaņas bukleta sadaļā “Par ko iestājas Latvija”.11 2024. gada 18. septembrī ANO Ģenerālā asambleja balsoja par rezolūciju,12 ar kuru būtībā tika noteikti turpmākie soļi, lai izpildītu Starptautiskās tiesas 2024. gada 19. jūlija konsultatīvo atzinumu par juridiskajām sekām, kas izriet no Izraēlas politikas un prakses okupētajās palestīniešu teritorijās.13 Šajā rezolūcijā ANO Ģenerālā asambleja tostarp nosaka, ka Izraēlai 12 mēnešu laikā ir jāpārtrauc prettiesiskā okupācija, un paredz ikvienas valsts pienākumus, kā tie ir noteikti Starptautiskās tiesas atzinumā, veicināt Palestīnas tautas tiesības uz pašnoteikšanos. Kā Latvija garantēs šīs rezolūcijas izpildi?
Ministre, atbildot uz šo jautājumu, uzsvēra, ka minētais dokuments ir ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija, kurai pašai par sevi nav juridiski saistoša spēka, tomēr tā ir politiski saistoša un jebkurā gadījumā Latvija uzskata par saistošu Starptautiskās tiesas konsultatīvo atzinumu. Tā bija Palestīnas valsts, kas iesniedza šīs rezolūcijas projektu Ģenerālajā asamblejā. Ministre norādīja, ka šī valsts bija pretimnākoša, lai veiktu grozījumus sākotnējā rezolūcijas tekstā, un tas ļāva nonākt pie teksta versijas, kas apmierināja vairumu pasaules valstu.
1. 1993. gada 24. novembra Rezolūcija A/RES/48/18. Pieejama: https://digitallibrary.un.org/record/178367?ln=fr&v=pdf
2. Skat.: https://www.mfa.gov.lv/lv/latvijas-republikas-un-serbijas-republikas-divpusejas-attiecibas
3. Plašāk par Latvijas iecerēto lasiet A. Pildegoviča 2024. gada 24. aprīļa intervijā izdevumam BNN: https://bnn.lv/bnn-intervija-andrejs-pildegovics-latvijas-cels-uz-ano-drosibas-padomi-diplomatiskas-cinas-un-strategijas-40924
4. ANO DP 2025. gada 24. februāra Rezolūcija 2774 (2025). Pieejama: https://docs.un.org/en/S/RES/2774(2025)
5. Skat ANO Statūtu 27. panta 3. punktu.
6. Plašāk par Igaunijas termiņu ANO DP skat.: https://vm.ee/en/international-relations/un/estonia-un-security-council-2020-2021
7. Skat.: https://unterm.un.org/unterm2/en/view/UNHQ/0b8a01d4-d4c8-41f2-aacd-6bc74beb9677
8. Šīs rezolūcijas doktrīnas skaidrojumu skat.: Tomuschat Ch. Uniting for peace. Pieejams: https://legal.un.org/avl/pdf/ha/ufp/ufp_e.pdf
9. Plašāk skat.: https://webtv.un.org/en/asset/k1i/k1irhhiuoy
10. ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 20. aprīļa Rezolūcija A/76/L.52. Pieejama: https://documents.un.org/doc/undoc/ltd/n22/267/96/pdf/n2226796.pdf?OpenElement
11. Skat.: https://www.mfa.gov.lv/lv/par-ko-iestajas-latvija
12. ANO Ģenerālās asamblejas 2024. gada 18. septembra Rezolūcija A/ES-10/L.31/Rev.1. Pieejama: https://docs.un.org/en/A/ES-10/L.31/Rev.1. Latvija balsoja par šo rezolūciju.
13. Pieejams: https://www.icj-cij.org/sites/default/files/case-related/186/186-20240719-adv-01-00-en.pdf