ŽURNĀLS Intervija

10. Jūnijs 2025   •   Nr.23 (1393)

Ir jāspēj saskatīt un novērst draudus demokrātijai
Satversmes tiesas priekšsēdētāja, asociētā profesore Dr. iur. Irēna Kucina intervijā žurnāla “Jurista Vārds” galvenajai redaktorei Dinai Gailītei
Dina Gailīte
Žurnāla "Jurista Vārds" galvenā redaktore 
Foto: Alīna Kļaviņa

Irēna Kucina Satversmes tiesas tiesneša amatā stājās 2022. gadā, bet kopš 2024. gada nogales ir Latvijas konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja. Līdz tam viņa darbojusies dažādos zinātniskos, juridiskos un administratīvos amatos. Plašāko atpazīstamību juridiskajā sabiedrībā guvusi, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieces amatā izstrādājot un vadot Latvijas tiesu sistēmas reformu un efektivizācijas procesus (tai skaitā mazo tiesu reorganizāciju, tīro triju instanču sistēmas izveidi utt.). Vairākus gadus bijusi Latvijas Republikas pārstāve Eiropas Savienības Tiesā, kā arī Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece un Valsts prezidenta padomniece, piedalījusies un vadījusi dažādus starptautiskus tiesiskuma veicināšanas un bērnu tiesību aizsardzības projektus.

Kā tiesību zinātniece I. Kucina specializējusies starptautiskajās privāttiesībās, un viņai ir arī ilgstoša akadēmiskā darba pieredze dažādās institūcijās, kopš 2016. gadā I. Kucina ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore. Jaunākie pētījumu virzieni: mākslīgais intelekts un digitalizācija tiesu sistēmā, nacionālo konstitucionālo tiesu un Eiropas Savienības Tiesas mijiedarbība, tiesiskuma apdraudējuma problēmas Eiropas Savienībā. I. Kucina ir arī daudzu publikāciju autore žurnālā “Jurista Vārds”.

Šajā intervijā viņa atbildēja uz jautājumiem ne tikai par Satversmes tiesas darbu un vairākiem neseniem spriedumiem, kā arī saviem mērķiem tiesas priekšsēdētājas amatā, bet arī pauda viedokli par konstitucionālās tiesas pienākumiem demokrātiskas tiesiskas valsts iekārtas iekšēju un ārēju apdraudējumu apstākļos, kā arī cilvēktiesību aizsardzību šādā situācijā.

Satversmes tiesa kopā ar Ukrainas Konstitucionālo tiesu šopavasar rīkoja konferenci1 par tiesu lomu demokrātijas apdraudējumu novēršanā. Vai Ukrainas tiesneši kara laikā spēj domāt par to, kā darbojas konstitucionālās tiesas?

Tas ir apbrīnojami, ko ukraiņi spēj paveikt kara ap­stākļos. Viņi ir parādījuši visai pasaulei, ka demokrātiska valsts var funkcionēt arī kara laikā. Valsts institūcijas, tai skaitā tiesas, darbojas nepārtraukti, neskatoties uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu. Satversmes tiesas, Ukrainas Konstitucionālās tiesas, Eiropas Padomes un Eiropas Savienības kopīgie pasākumi apliecina, ka pat kara apstākļos var īstenot nozīmīgu sadarbību, kas sekmē Ukrainas ceļu uz Eiropas Savienību un stiprina tās tiesiskumu.

Savukārt Satversmes tiesai tā ir ne vien iespēja dalīties ar zināšanām un pieredzi, bet arī mācīties no Ukrainas kolēģiem – kā rīkoties ārkārtas situācijās, kā nodrošināt, ka tiesas darbojas pat kara laikā.

Gribu arī piebilst, ka ukraiņu kolēģu apņēmība iedvesmo. Ceļošana šajos kara apstākļos prasa milzīgu fizisku izturību, jo brauciens uz citām Eiropas valstīm ir saistīts ar augstiem drošības riskiem un prasa ilgu laiku. Tomēr viņi brauc uz Rīgu, un mēs ļoti augstu novērtējam kolēģu pūles un centienus savas valsts labā.

Kāds ir jūsu iespaids – vai Ukrainas valsts šajos Krievijas iebrukuma apstākļos spēj nodrošināt cilvēktiesību minimumu?

Ukrainas Konstitucionālās tiesas tiesnese Halina Jurovska (Galyna Yurovska) konferencē īpaši uzsvēra, ka cilvēktiesības kara laikā nedrīkst pazust un valsts ir par to atbildīga. Neskatoties uz šiem ārkārtas apstākļiem, tiesu lomu, tai skaitā Konstitucionālās tiesas lomu un funkcijas, neviens nav atcēlis. Kā norādīja kolēģe, viņi katru gadījumu pārbauda atbilstoši konstitucionālās kontroles metodoloģijai: vai cilvēktiesību ierobežojumi ir noteikti ar likumu, vai tiem ir leģitīms mērķis un vai tie ir samērīgi.

Protams, viņiem ir jāatbild arī uz jautājumu, vai apdraudējuma līmenis konkrētajā gadījumā ir bijis tāds, kas devis valstij tiesības tieši šādā veidā ierobežot pamattiesības, un kas notiek, ja valsts apdraudējuma līmenis pieaug. Tie ir ļoti sarežģīti tiesas uzdevumi, bet tie tiek pildīti.

Ko Satversmes tiesa šobrīd var mācīties no ukraiņu kolēģiem?

Brīvības cena ir pastāvīga modrība.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Sannija Matule
Notikums
Juridisko metožu mācība ir katra tiesību piemērotāja darba instruments  
Ar svinīgu pasākumu Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā 29. maija pēcpusdienā notika zinātniskās monogrāfijas “Juridisko metožu mācība. Astoņi soļi tiesību normu piemērošanā” oficiālā atvēršana. Tās zinātniskā ...
Toms Bordāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Advokāta loma valstī (II)
Paula Lipe
Tiesību prakse
Tiesas spriešanas un tiesas kā iestādes darbības nošķiršana
Senāta Administratīvo lietu departamenta 2025. gada 30. aprīļa lēmumā lietā SKA-532/20251 aktualizēts būtisks tiesību jautājums – kādos gadījumos persona var prasīt tiesas priekšsēdētājam atbildi pēc būtības, ja ...
Valsts kanceleja
Tiesību prakse
Latvija uzvar starptautiskās šķīrējtiesas procesā atjaunojamās enerģijas jomā
Augstākā tiesa
Tiesību politika
Plēnums nekonstatē pamatu ģenerālprokurora Jura Stukāna atlaišanai
2. jūnijā Augstākās tiesas plēnums, izvērtējot Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvarotās senatores veiktās pārbaudes rezultātus, atzina, ka nav konstatējams kāds no Prokuratūras likuma 41.1 pantā paredzētajiem ...
AUTORU KATALOGS