Konceptuāli par Administratīvā procesa likuma projekta struktūru
Dr.iur.doc. Jānis Načisčionis, Latvijas Policijas akadēmijas Valsts tiesisko
zinātņu katedras vadītājs,
Administratīvā procesa likuma projekta darba grupas vadītājs, — “Latvijas
Vēstnesim”
Jautājums par Administratīvā procesa likumu mūsu valstī ir pieminēts un sākts risināt vairākkārt. Pirmo reizi tas minēts 1940.gada maijā, kad Tieslietu ministrija bija pabeigusi izstrādāt likumprojektu par administratīvo procesu [1]. Taču tālāku virzību tas neguva.
1990.gada decembrī tiek pieņemts Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums par darba grupu izveidošanu daudzu kodeksu projektu izstrādei. Kaut arī lēmums paredzēja Administratīvā procesa kodeksa projekta darba grupas izveidošanu, tomēr darba grupa netika izveidota un darbs pie attiecīgā likumprojekta netika iesākts. Tajā pašā laikā tika sākta tiesiskas valsts veidošana un iesāktas Latvijas valsts pārvaldes reformas. Atbilstoši valsts pārvaldes reformas koncepcijai viens no tās virzieniem ir valsts pārvaldes sistēmas pārveidošana un tās darbības nodrošināšanas pasākums — Administratīvā procesa likuma [2] sagatavošana un ieviešana, kuru koncepcija nosauc par vienu no galvenajiem valsts pārvaldes reformas instrumentiem. Tādējādi koncepcijā pausts viedoklis, ka Administratīvā procesa likums ir līdzeklis valsts pārvaldes pārkārtošanai.
Savādāks viedoklis ir E.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes