Juridiskajā sabiedrībā un tiesību piemērotāju lokā jau tik daudz un tik ilgi ir runāts par trūkumiem saistībā ar likumprojektu anotācijām, ka, šķiet, tikai retais jau nebija zaudējis cerības uz šīs problēmas reālu risinājumu. Gadi ritējuši uz priekšu, bet problēma un tās “ārstēšana” visu šo laiku palikusi uz vietas.
“Jau pirms pāris gadiem publiskajā diskusijā tika norādīts uz to, ka anotācija bieži vien neatbilst normatīvajam aktam, kas pēc ilgā un garā saskaņošanas un caurlūkošanas procesa tiek pieņemts Saeimā un publicēts oficiālajā izdevumā,” – tā 2016. gadā “Jurista Vārdā” rakstīja toreizējā Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina.1 Un to pašu pērn rudenī savā rakstā, kas bija veltīts tiesību palīgavotiem, joprojām atkārtoja Dr. iur. Diāna Apse: “Nereti var sastapties ar likumam pievienotu sākotnējo anotāciju, kas vairs neatbilst izmainītā likuma tekstam.”2
Būtu godīgi pateikt, ka arī pašam likumdevējam un citiem normatīvo tiesību aktu izstrādes procesa dalībniekiem visus šos gadus problēma nebija sveša, taču tās risinājums gluži vienkārši nedevās rokās. Precīzāk – bija “iesprūdis” pašā likumdošanas procesā jeb Saeimas kārtības ruļļa grozījumu izstrādē. Tas prasīja gadus, bet nu finišs ir sasniegts – oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” 11. jūnija laidienā ir izsludināti grozījumi Saeimas kārtības rullī, kas galīgajā lasījumā tika pieņemti 29. maijā.3
Šie grozījumi kopumā ir apjomīgi un pelnījuši atsevišķu detalizētāku apskatu. Garāmskrienošs ieskats izmaiņās ir ietverts Saeimas preses dienesta sagatavotajā informācijā, vēršot uzmanība uz dažādiem jauninājumiem, bet ne tiesību piemērotājus ļoti interesējošo. Iespējams, tādēļ bez plašākas ievērības un skaļiem aplausiem ir palicis šis īpaši nozīmīgais likuma papildinājums ar jaunu – 114.1 – pantu.
Tas noteic: “Ja Saeimas pieņemtā likuma saturs pēc būtības atšķiras no iesniegtā likumprojekta un tā anotācijas, atbildīgā komisija nodrošina paskaidrojoša ziņojuma sagatavošanu. Tajā ietver tiesiskā regulējuma aprakstu, kā arī informāciju par likuma mērķi un būtiskākajām izmaiņām, salīdzinot ar iesniegto likumprojektu. Ziņojumu paraksta atbildīgās komisijas priekšsēdētājs un sekretārs. Pēc tam to publicē Saeimas tīmekļvietnē. Ziņojuma sagatavošanas kārtību un termiņu nosaka Prezidijs.”
Kā redzams, vēl gan ir sagaidāma šāda ziņojuma sagatavošanas kārtība. Tāpat normas teksts jau gramatiski norāda uz to, ka nav arī runas par likuma anotāciju labojumiem, bet gan atsevišķa ziņojuma sagatavošanu, ja tam ir pamats. Sēžu protokoli liecina, ka par šo jautājumu likumprojekta izstrādes gaitā atbildīgajā Saeimas komisijā bija īpašas debates, uzsverot, ka anotācija atspoguļo sākotnējā likumprojekta iesniedzēja viedokli. Likumprojekts tā izstrādes un pieņemšanas gaitā var izmainīties līdz nepazīšanai salīdzinājumā ar starta brīdi, un nebūtu pareizi ar skatu atpakaļ labot anotāciju, jo tā ietver likumprojekta iesniedzēja, nevis Saeimas viedokli.
Tādēļ Saeimas Juridiskās komisijas Satversmes un tiesu politikas apakškomisijā atbalstu guva iecere nevis ķerties pie jau esošo anotāciju satura mainīšanas, bet gan pareizās “zāles” meklēt citur. Šīs citas pieejas būtība ir nodrošināt skaidrojumu par jau pieņemto rezultātu, kas ļautu labāk izprast regulējuma mērķi un ietvaru, atvieglojot normu piemērošanu. Ar to nav paredzēts dublēt likumprojekta izstrādes gaitas aprakstus un informāciju, ko jau ietver komisijas sēžu protokoli vai plenārsēžu stenogrammas.
Jaunās normas gala redakcija ir tapusi pēc Saeimas Juridiskā biroja priekšlikuma. Jāpiebilst, ka vienlaikus ar to pirms trešā lasījuma likumprojektam tika iesniegts arī viens deputāta priekšlikums no šīs novitātes vispār atteikties, jo tiesību normu piemērotājam būtu jāanalizē visi likumprojekta izstrādes materiāli, kas ir publiski pieejami. Tādēļ pastāvot risks, ka jaunieviestais ziņojums praksē varētu tikt uzskatīts par būtiskāko likumdevēja gribas noskaidrošanas avotu, turklāt likumdevēja gribas noskaidrošana nebūtu sašaurināma līdz vienas komisijas viedoklim, ko pauduši tās priekšsēdētājs un sekretārs.
Raižpilnais priekšlikums atbalstu neguva, tādēļ ar nepacietību ir sagaidāma jaunās normas praktiskā iedzīvināšana. To, cik iedarbīgas būs šīs “zāles” un vai tām būs kādas blaknes, rādīs laiks un droši vien arī publikācijas “Jurista Vārdā”.