Šis žurnāla “Jurista Vārds” tematiskais laidiens piedāvā kārtējo rakstu kopu, kas veltīta mākslīgā intelekta tiesiskā regulējuma problemātikai. Mēs turpinām aplūkot šo tematu un aicinām lasītājus iepazīt un novērtēt tehnoloģiju, kas acīmredzot neizbēgami ietekmēs cilvēces nākotni, turklāt daudz būtiskāk nekā riteņa, šaujampulvera, tvaika dzinēja vai mobilā telefona un interneta izgudrošana vai Amerikas atklāšana.
Redakcija pateicas aizrautīgajai tehnoloģiju entuziastei Ph.D.cand. Viktorijai Soņecai par tematiskā žurnāla sagatavošanu, kā arī Dr. iur. Vijai Kalniņai par ārkārtīgi interesanto sarunu ar Oklahomas Universitātes Juridiskās fakultātes Tehnoloģiju un inovāciju centra direktoru Šonu Heringtonu, ko arī publicējam šajā laidienā! “Jurista Vārda” lasītājiem ir sagādāta iespēja atvaļinājumu laikā, atraujoties no ikdienas praktiskajām rūpēm, apdomāt mākslīgā intelekta piedāvātās iespējas un izvērtēt arī šīs supertehnoloģijas nestos riskus.
Vienlaikus gribētos aicināt mūsu lasītājus konceptuāli domāt par mākslīgā intelekta vietu tiesiskā demokrātiskā valstī un demokrātijas aizsardzībā. Kā ar jebkuru tehnoloģiju, arī šajā gadījumā var rasties vēlme pārspīlēt un “efektivitātes” vārdā nodot mākslīgajam intelektam pārāk daudz pilnvaru. Taču atšķirībā no līdzšinējām tehnoloģijām cilvēce gluži nemanot var nonākt situācijā, kad mākslīgais intelekts ar dažādām metodēm (sagrozīta informācija un manipulēšana, netaisnīgi spriedumi un lēmumi utt., nemaz nerunājot par mākslīgā intelekta lomu militāros konfliktos) neatgriezeniski izlemj ne vien atsevišķu indivīdu, bet visas cilvēces likteni.
Tas, protams, nav pieļaujams. It īpaši liela atbildība šai ziņā ir juristiem, kas savā ikdienas darbā apzinās, ka pat šķietami visnenozīmīgākās tiesību normas piemērošana nekad nedrīkst būt “mehāniska”, jo vienmēr prātā ir paturamas konkrētās sabiedrības pamatvērtību mērauklas. Latvijas gadījumā šis “visu lietu mērs” ir neatkarīga, latviska, tiesiska un demokrātiska valsts, kā arī brīvu, labklājīgu cilvēku sabiedrība kā šīs valsts pamats. Tieši šīs vērtības būtu jārespektē arī mākslīgajam intelektam, savukārt cilvēkiem jāpatur savās rokās kontroles mehānismi, kas ļauj šīs vērtības nosargāt gadījumā, ja tehnoloģijas sāk tās neievērot.