ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Straujas tehnoloģiju attīstības laikmetā mākslīgā intelekta sistēmu (turpmāk – MI sistēmas) izmantošana ir nesaraujami saistīta un var ietekmēt atsevišķa indivīda, juridisko personu un visplašākā nozīmē arī visas sabiedrības un valsts drošību. Nepamatota ārēja, t.sk. iespējama ārvalstu organizēta, iejaukšanās vēlēšanu procesos, mainot vēlētāju uzvedību un attieksmi un tādējādi ietekmējot vēlēšanu rezultātus, pašu politisko partiju un deputātu kandidātu reklāmas kampaņu pieredze citās pasaules valstīs, kā arī ar politiskajām partijām nesaistītu personu aktivitātes priekšvēlēšanu aģitācijas laikā un vēlēšanu dienās bija vieni no iemesliem Saeimai 2024. gadā izšķirties par divu normatīvo aktu pilnveidošanu. Pirmais – likumdevējs papildināja Krimināllikumu ar jaunu noziedzīga nodarījuma sastāvu – 90.¹ pantu “Vēlēšanu procesa ietekmēšana, izmantojot dziļviltojumu tehnoloģiju”. Otrais – parlaments noteica kārtību MI sistēmu izmantošanai priekšvēlēšanu aģitācijā. Šī raksta mērķis ir padziļināti apskatīt otro, proti, MI sistēmu izmantošanu kā atļautu un tiesisku darbību, ja vien aģitācijas veicējs ievēro Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (turpmāk – Likums) noteiktos ierobežojumus.

Demokrātiskas vēlēšanas ir svarīgs pilsoņu līdzdalības valsts pārvaldē veids, kā arī būtisks valsts politisko pārstāvības institūciju veidošanas elements; vēlēšanas nevar uzskatīt par demokrātiskām un to rezultātus par leģitīmiem un likumīgiem, ja tās notiek, pārkāpjot demokrātisku vēlēšanu principus un vēlēšanu procedūras.¹ Priekšvēlēšanu aģitācijas regulējums, tā ierobežojumi un aizliegumi ir vistiešākajā veidā vērsti uz demokrātiskas valsts vēlēšanu sistēmas nodrošināšanu un vienlīdzīgu iespēju radīšanu visiem deputātu kandidātiem, deputātu kandidātu sarakstiem, politiskajām partijām un politisko partiju apvienībām. Vienlaikus Saeima, savulaik pieņemot Likumu, ir skaidrojusi, ka tā mērķis ir nodrošināt sabiedrības intereses saņemt vispusīgu informāciju un paust viedokli par deputātu kandidātiem un deputātu kandidātu sarakstiem pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām un noteikt priekšvēlēšanu aģitācijas un tās uzraudzības kārtību.²

Tiesību akts skaidri definē, kādas darbības ir uzskatāmas par priekšvēlēšanu aģitāciju, proti, tā ir politiskās partijas, politisko partiju apvienības vai deputāta kandidāta reklamēšana plašsaziņas līdzekļos vai citādā veidā, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko partiju, politisko partiju apvienību vai deputāta kandidātu (Likuma 1. panta 3. punkts). Attiecīgi aģitācijas materiāli un veikta aģitācija saturēs informāciju, kas popularizēs vai pat slavinās (arī tā dēvēto pozitīvisma kampaņu ietvaros), vai, tieši otrādi, kritizēs vai negatīvi izcels politisko partiju vai konkrētu deputāta kandidātu.