Pēc tam, kad Cilvēktiesību padome 2011. gada 16. jūnijā pieņēma ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus,1 2024. gada 15. marts iezīmē vēl vienu nozīmīgu datumu transnacionālajai korporatīvajai pārvaldībai, jo šajā dienā ES dalībvalstu kvalificēts vairākums atbalstīja pirmo reģiona mēroga tiesisko regulējumu par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju – ES Direktīvu 2024/1760 (turpmāk – DUPRAI),2 kas nosaka vides un cilvēktiesību prasības lielajiem uzņēmumiem un to iesaisti globālajā vērtību ķēdē.Šajā rakstā sniegts pārskats par DUPRAI, tās pamatotību, kā arī analizēta direktīvas iespējamā ietekme uz Latvijas, ES un trešo valstu uzņēmējdarbības sektoru.
1. DUPRAI pārskats
DUPRAI galvenais mērķis ir izstrādāt pamatnostādnes, kas garantē, ka iekšējā tirgū iesaistītie uzņēmumi aktīvi atbalsta ekonomikas un sabiedrības ilgtermiņa izaugsmi, lai veicinātu ilgtspējīgu tirgus izaugsmi un morālu uzņēmējdarbības praksi, kas aizsargā vidi un cilvēktiesības.3 Turklāt, cenšoties “nostiprināt” ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus, vairākas ES valstis desmit gadu laikā pēc to pieņemšanas ir pieņēmušas dažādus tiesiskos aktus, kas izvirza lielajiem uzņēmumiem obligātas pienācīgas rūpības prasības. Šādi tiesību akti pieņemti Francijā, Vācijā, Norvēģijā un Nīderlandē, taču to piemērošana, pienācīgas rūpības pārbaudes standarti un izpildes metodes ir ļoti atšķirīgas, kā rezultātā ES ir sadrumstalota juridiskā ainava un uzņēmumi, kas darbojas ES vienotajā tirgū, saskaras ar daudzām juridiskām neskaidrībām un nevajadzīgu administratīvo slogu.4
Turklāt, lai gan starptautiskās brīvprātīgās sistēmas, piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) daudznacionālo uzņēmumu vadlīnijas5 vai ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi6 un 2011. gada ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipi, nav pilnīgi bezpalīdzīgi, iepazīstinot uzņēmumus ar korporatīvo pienācīgas rūpības pārbaudi, uzņēmumi savā darbībā vēl nav pietiekami integrējuši ilgtspējīgus aspektus.7 Kā pierādīja uzņēmumu aptauja, kas tika veikta pēc EK pieprasījuma, tikai 37,14 % respondentu veic pienācīgas rūpības pārbaudes procedūras, ņemot vērā visas cilvēktiesības un negatīvo ietekmi uz vidi, un tikai 16 % no tiem ir ieviesuši pienācīgas rūpības pārbaudes procedūras, kas aptver visu šo uzņēmumu uzņemējdarbības ķēdes.8 Pētījumi apstiprina, ka uzņēmumi, brīvprātīgi veicot pienācīgas rūpības pārbaudes, lielākoties koncentrējas uz uzņēmējdarbības ķēdes pirmo slāni, taču cilvēktiesību pārkāpumi un nelabvēlīgā ietekme uz vidi parasti notiek turpmākajos ķēdes posmos.9 Prasības pēc juridiskās skaidrības uzņēmumiem un cilvēkiem, kurus ietekmē uzņēmumu darbība, kā arī nepieciešamības paātrināt ilgtspējīgu aspektu integrēšanu un īstenošanu ES uzņēmējdarbībā dēļ bija nolemts atrisināt šo problēmu ar pirmo ES mēroga tiesisko regulējumu šajā jomā, proti, DUPRAI.
Uzņēmumiem DUPRAI darbības tvērumā10 ir pienākums veikt atbilstošus pasākumus, ar kuriem ir iespējams sasniegt vajadzīgos pārbaudes mērķus un efektīvi samazināt negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām11 un vidi,12 ņemot vērā tās bīstamības pakāpi un iespējamību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes