Autori rakstā vērtē, vai prasības nodrošināšana novērš sprieduma neizpildes risku attiecībā uz parādnieku, kuram tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, īpašu uzmanību pievēršot Maksātnespējas likumā tieši neregulētajam jautājumam par maksājumu apķīlāšanu parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas laikā. Rakstā ir veikta tiesiskās aizsardzības procesa mērķa, tiesību principu un analoģijas piemērošanas izvērtēšana atklāta likuma roba novēršanai.
Prasības nodrošināšanas mērķis
No tiesībām uz taisnīgu tiesu izriet valsts pienākums nodrošināt tiesā īstenojamus un efektīvus pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ko prasītājs var izmantot pret savu tiesību aizskārēju.1 Prasības nodrošināšanas galvenais mērķis kā vienam no procesuālās aizsardzības līdzekļiem ir novērst risku, ka spriedums netiks izpildīts.2
Prasības nodrošinājums jāpiemēro atbilstoši tā jēgai un mērķim un vispārīgiem tiesību principiem, jo īpaši samērīgumam, tas ir, lai dotu prasītājam priekšroku, viņa interesei ir jābūt nopietni apdraudētai, un šis apdraudējums ir jāsamēro ar atbildētāja intereses apdraudējumu. Lai to izdarītu, ir jāizvērtē abu interešu aizskāruma saprātīgi secināmās sekas. Turklāt reizēm bez abu pušu interesēm lietā var parādīties vēl citas intereses, kuru aizsardzība likumdevējam ir svarīga, piemēram, sabiedrības intereses.3
Autori piekrīt doktrīnā atzītajam, ka “prasības nodrosināšana ir Latvijas civilprocesā vislabāk pazīstamais un praksē bieži lietots pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzeklis, bet tas nenozīmē, ka pastāvētu laba prakse tā piemērošanā”.4 Diemžēl praksē nav vienotas izpratnes arī par prasības nodrošinājuma piemērošanu attiecībā uz parādnieku, kam tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process. To pierāda atšķirīgā tiesu prakse. Kā aizbildinājums tam kalpo arī tas, ka Maksātnespējas likumā neesot paredzēta prasības nodrošinājuma atcelšana pēc tam, kad pasludināta tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana.5
Viens no prasības nodrošināšanas līdzekļiem ir to maksājumu apķīlāšana, kuri pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās.6 Visdrīzāk šī prasības nodrošinājuma piemērošana ietekmēs (atsevišķos gadījumos pat būtiski) komersanta7 kā atbildētāja komercdarbību.8 Arī judikatūrā ir atzīta nepieciešamība īpaši rūpīgi pārbaudīt minētā prasības nodrošināšanas līdzekļa samērīgumu,9 tas ir, nepieciešamību vērtēt, kā attiecīgā prasības līdzekļa piemērošana ietekmēs atbildētāja komercdarbību, piemēram, vai tā rezultātā atbildētājam neiestājās maksātnespēja.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes