Krimināllikuma (turpmāk – KL) 157. pantā ir paredzēta atbildība par neslavas celšanu – apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu. Latvijā ir nostiprinājusies prakse, ka neslavu var celt tikai fiziskai personai. Lai arī juridiskas personas reputācija nav saistāma ar personas cieņu kā morālu kategoriju, Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) praksē atzīts, ka vismaz noteiktos gadījumos juridiskās personas būtu aizsargājamas pret neslavas celšanu.1 Tādējādi vērtējams, vai atbilstoši KL 157. pantā ietvertās tiesību normas saturam, kas atklājams interpretācijas ceļā, aptuveni 181 500 Latvijā reģistrēto komersantu2 un citas juridiskas personas šādu aizsardzību tik tiešām bauda. Autoru ieskatā, nostiprinātajai tiesībsargājošo iestāžu praksei trūkst pamatojuma, un autori ir pārliecināti, ka tāds nav bijis neslavas celšanas institūta mērķis – attiecināt to tikai uz fizisku personu.
Neslavas celšanas kā noziedzīga nodarījuma izpratne un saturs
Vispirms jāuzsver, ka autori nevēlas ar analoģijas metodi paplašināt KL 157. panta tvērumu un arī necenšas veikt paplašinātu tiesību normas iztulkošanu. Tā vietā autori uzskata, ka, pareizi interpretējot tiesību normu, KL 157. pants jau ietver juridisko personu reputācijas aizsardzību.
Tiesību normas pareizs saturs atklājams interpretācijas ceļā. KL 157. panta pirmajā daļā (pamatsastāvs) paredzēta atbildība par apzināti nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu, ar ko saprot citu personu iepazīstināšanu ar nepatiesu informāciju, t.i., ziņām. Šīs ziņas var attiekties kā uz pagātni, tā arī tagadni, taču tām ikvienā gadījumā jābūt nepatiesām. Ja izplatītās ziņas atbilst patiesībai, to paziņošana citām personām nav atzīstama par neslavas celšanu, pat ja tās ir nepatīkamas un aizskarošas.3 Atbilstoši minētās normas formulējumam šim izdomājumam ir jābūt personu apkaunojošam. Vārds “apkaunojošs” nozīmē tāds, kas dara kaunu, apkauno; tāds, par ko jākaunas.4 Tomēr tas, vai konkrētais izdomājums atzīstams par cietušo apkaunojošu, ir fakta jautājums, ko katrā konkrētā gadījumā izlemj tiesa. Tiesai savi atzinumi, kādēļ ziņas ir vai nav konkrētajā gadījumā apkaunojošas, ir jābalsta uz pierādījumiem.5
Vispārīgi varētu pieņemt, ka apkaunot var tikai cilvēku (fizisku personu), jo kauna izjūta ir raksturīga tikai cilvēkiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes
