ŽURNĀLS Viedoklis

12. Augusts 2025   •   Nr.32 (1402)

"bīriņi kā tiesību avots – bija? ir? būs? jeb kāls īsstāstu pieteikumu par Latvijas valsti"
Arvīds Dravnieks
Publisko tiesību institūta direktors 
Foto: Publisko tiesību institūts

 

Kas un kad izdomāja rīkot ikvasaras tiesībpolitiskus seminārus?

Kurš to vairs var atbildēt! Katrs cilvēks redz savādāk. Atmiņa ir ļoti nedrošs informācijas glabāšanas veids. Kamēr mēs sapņojam, rūķīši tajā pārkrāmē mēbeles. Atbilstoši tam, kā šonakt saprot lietu kārtību. Atliek vien ik pa laikam tās sinhronizēt ar citām rūķīšu ciltīm. Kad un kur – to vēl var pārbaudīt. Bet atbilde uz jautājumu "kāpēc" noteikti katram ir sava.

[1.1.] priekšvēsture1

[1.1.1.] Ar Satversmes atkalpiemērošanu2 pirms trīsdesmit gadiem kādam bija jāsāk domāt par demokrātiskas valsts iekārtu. Politiķi to saprata, bet ekspertu nebija. No grāmatām bija vien docenta Dišlera3 rakstītās un dažu pirmskara juristu4 fragmentāras atmiņas. Trimdā izdotie "Latviešu Juristu Raksti" Latvijā vēl nebija pieejami. Tad nu divi ministri satikās, saveda kopā padomniekus, un tapa valsts pārvaldes reformu koncepcija. Uz tās pamata izveidoja civildienestu un veselu ministriju. Gan vienu, gan otru likvidēja šī gadsimta sākumā. Cilvēki turpināja satikties un sarunāties – visbiežāk bibliotēkās. Toreiz mēs sevi saucām par Dišlera biedrību. Pēcāk institucionalizējāmies kā Publisko tiesību institūts, kas jau 20 gadus rīko konstitucionālās tiesībpolitikas semināru sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Latvijas Universitāti.5

[1.1.2.] Septiņi gadi6 no manas dzīves kā ar cirvi izcirsti, strādājot pie administratīvā procesa – no likumprojekta līdz administratīvo tiesu izveidošanai.

Atsaucoties "Jurista Vārda" lūgumam, Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks, kurš kopā ar domubiedriem jau 21 reizi ir sarīkojis konstitucionālās tiesībpolitikas vasaras semināru (vispirms Bīriņos, bet pēdējos gados Ratniekos), šajā esejā atbild uz "Jurista Vārda" uzdotajiem jautājumiem un atskatās uz šī ikgadējā pasākuma pirmsākumiem, mērķiem, norisi un rezonansi Latvijas tiesiskajā sistēmā.

Visas juristu un tiesību politikas veidotāju saimes vārdā redakcija pateicas Arvīdam par šo nepārvērtējamo veikumu Latvijas kā Rietumu tiesību telpai piederīgas, tiesiskas un demokrātiskas valsts stiprināšanā un izsaka cerību, ka šī ikgadējās juridiskās un tiesībpolitiskās "prāta vētras" tradīcija tiks turpināta un arī nākotnē dos nepieciešamos vērtīgos impulsus Latvijas valsts un it īpaši tās tiesību sistēmas attīstībai.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte
Juristu likteņi
Konstantīns Ozoliņš un viņa varoņdarbs trimdā – žurnāls "Latviešu Juristu Raksti"  
Nepadoties! Šāds vadmotīvs raksturo tiesneša un sabiedriskā darbinieka Konstantīna Pētera Ozoliņa (1902–1987) sarežģīto un negribētām grūtībām piepildīto mūža gājumu. Viņa dzīves rītausmu aptumšoja Pirmais pasaules karš, ...
1 komentāri
Jurista Vārds
Notikums
Konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs ieiet trešajā desmitgadē  
No 21. līdz 25. jūlijam 21. reizi notika Publisko tiesību institūta rīkotais konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs. Šogad "bīriņu tauta" Ratniekos diskutēja par datu aizsardzību, vērtībām tiesību principos, brīvo juridisko ...
Kristīne Nagle
Skaidrojumi. Viedokļi
Materiālo tiesību normu intertemporālā piemērojamība administratīvajā procesā (III)
Līdz šim publikāciju sērijā autore analizēja, kādas materiālo tiesību normas no laika aspekta iestādei un tiesai ir jāpiemēro, izskatot prasījumus par dažādu labvēlīgu administratīvo aktu izdošanu. Savukārt šajā publikāciju ...
Īsziņas
Īsumā...
Īsziņas
Valdība līdz 4. novembrim izsludina ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā
AUTORU KATALOGS