2025. gads nesis jaunas pārmaiņu vēsmas valsts kompensācijas cietušajiem tiesiskā regulējuma tālākajā attīstībā. Pēc ilgāka klusuma perioda pieņemti un no 1. janvāra stājušies spēkā grozījumi likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem", paplašinot personu loku, kam ir tiesības uz valsts kompensāciju, proti, paredzot tiesības to saņemt arī aiz neuzmanības izdarītos noziedzīgos nodarījumos cietušām personām. Tomēr ne mazāk būtiskas pārmaiņas sola Satversmes tiesas 2025. gada 27. jūnija spriedums lietā Nr. 2024-07-01,1 ar kuru atzīts, ka likuma "Par valsts kompensāciju cietušajiem" 7. panta pirmā daļa un 7.1 panta ceturtā daļa, ciktāl tās nosaka personas nāves gadījumā piešķiramo valsts kompensācijas maksimālo apmēru, paredzot tā sadalīšanu proporcionāli cietušo skaitam un tādējādi nenodrošinot taisnīgu un samērīgu kompensāciju, neatbilst Satversmes 92. panta trešajam teikumam. Šāda atziņa rada nepieciešamību veikt izmaiņas likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem", pēc būtības rūpīgi pārskatot standartizētā un formulā balstītā valsts kompensācijas aprēķina atbilstību taisnīgas un samērīgas kompensācijas jēdzienam.
Par minēto problēmu autore paudusi viedokli savā 2023. gadā izstrādātajā maģistra darbā "Valsts kompensācijas cietušajiem tiesiskā regulējuma teorētiskās un praktiskās problēmas",2 kura būtiskākās atziņas tiks izklāstītas arī šīs publikācijas ietvaros.
Satversmes 92. panta trešais teikums noteic, ka "nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu".3 Satversmes tiesa ir norādījusi, ka, interpretējot Satversmes 92. panta trešajā teikumā ietverto jēdzienu "atbilstīgs atlīdzinājums", ir būtiski ievērot, lai šīs pamattiesības tvērums netiktu nepamatoti sašaurināts un attiecināts vienīgi uz mantisko tiesību jomu vai zaudējumu atlīdzību. Jēdziens "atbilstīgs atlīdzinājums" vispirms ir interpretējams kā jebkuram tiesību aizskārumam atbilstošs gandarījums, kas aptver gan zaudējumu atlīdzināšanu, gan arī nemantiskā (morālā un personiskā) kaitējuma kompensēšanu. Tādējādi Satversmes 92. panta trešais teikums ietver vispārēju taisnīgas tiesas garantiju – ja kādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses ir pārkāptas, tad personai ir tiesības saņemt atbilstīgu atlīdzinājumu.4
Kriminālprocesa likuma 22. pants noteic, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.5 Kriminālprocesa likuma 97.1 pants iezīmē divus atšķirīgus līdzās pastāvošus kompensācijas veidus – kompensācija, kuru pieteic kriminālprocesa ietvaros, un valsts kompensācija. Savukārt 350. panta trešā daļa norāda uz tiesībām prasīt kaitējuma atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes