Iekļaujoša izglītība mūsdienu sabiedrībā tiek uzskatīta par vienu no būtiskākajiem kvalitatīvas izglītības stūrakmeņiem, kas balstās uz vienlīdzības, diskriminācijas nepieļaujamības un personības attīstības principiem. Arī Latvijas politiskajā un tiesiskajā regulējumā iekļaujošas izglītības ieviešana ir atzīta par vienu no prioritātēm, kas nostiprināta gan izglītības politikas plānošanas dokumentos, gan starptautiskajos tiesību aktos. Taču, neskatoties uz skaidro politisko virzību, normatīvais regulējums attiecībā uz iekļaujošas izglītības saturu, piemērošanu un praktisko ieviešanu aizvien rada izaicinājumus, kas ietekmē tiesību normu vienveidīgu interpretāciju un īstenošanu praksē.
Iekļaujošas izglītības politiskā attīstība Latvijā
Iekļaujošas izglītības virzība aizsākās jau 1998. gadā, kad tika pieņemts Izglītības likums, kas stājās spēkā 1999. gada 1. jūnijā. Tā pamata redakcijā tika iekļauts izglītības vienlīdzības princips, kas noteica, ka ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas.1 Bērniem ar specialām vajadzībām tiesības iegūt izglītību tika paredzētas arī speciālās izglītības programmās.2 Paralēli arī Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas stājās spēkā 1998. gada 22. jūlijā, tika paredzēts, ka valsts nodrošina visiem bērniem vienādas tiesības un iespējas iegūt izglītību atbilstoši katra spējām,3 un 2008. gada 29. jūlija redakcijā tika iekļauta norma, kas paredz nepieciešamību ne tikai pēc papildu medicīniskās un sociālās, bet arī pedagoģiskās palīdzības bērniem ar īpašām vajadzībām neatkarīgi no tā, vai likumā paredzētajā kārtībā ir noteikta invaliditāte.4
Nozīmīgs starptautisks tiesību akts, kas ietekmējis iekļaujošās izglītības attīstību Latvijā, ir 2006. gada Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, kam Latvija pievienojusies 2010. gada 1. martā. Tajā paredzēts, ka dalībvalstis atzīst personu ar invaliditāti tiesības uz izglītību un nodrošina, ka personas ar invaliditāti netiek invaliditātes dēļ izslēgtas no vispārīgās izglītības sistēmas un tās var vienlīdzīgi ar citiem piekļūt iekļaujošai, kvalitatīvai un brīvai izglītībai; veic saprātīgus pielāgojumus atbilstoši indivīdu vajadzībām; nodrošina atbalsta saņemšanu un individuālus atbalsta pasākumus atbilstoši pilnīgas integrācijas mērķim.5
Iekļaujošas vides nodrošināšana izglītojamiem ar speciālām izglītības vajadzībām ir viens no galvenajiem izglītības politikas virzieniem Latvijā, kas caur konkrētiem uzdevumiem tiek iekļauts izglītības attīstības pamatnostādnēs jau vairākas desmitgades. Piemēram, jau 2006. gadā, izstrādājot izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.–2013. gadam, tika konstatēts, ka nepieciešams izstrādāt speciālās izglītības atbalsta sistēmu, lai veicinātu iekļaujošās izglītības attīstību, tādējādi kā vienu no mērķiem izvirzot izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrāciju vispārējās, profesionālās, augstākās un interešu izglītības programmās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes