Publisko iepirkumu tiesiskais regulējums ir viena no visapjomīgākajām publisko resursu izmantošanas jomām, kas ik gadu sastāda ievērojamu daļu no valsts un pašvaldību budžetiem. Eiropas Savienības tiesību sistēmā publiskais iepirkums tiek uzlūkots gan kā instruments ekonomiskās efektivitātes nodrošināšanai, gan kā līdzeklis citu politikas mērķu īstenošanai. Latvijā 2024. gadā noslēgto iepirkuma līgumu summa sasniedza vairāk nekā 5,4 miljardus eiro, veidojot ap 13,6 procentiem no iekšzemes kopprodukta.1 Šādos apstākļos publisko iepirkumu sistēmas efektivitāte un caurspīdīgums kļūst par jautājumu, kas tieši ietekmē sabiedrības uzticību valsts pārvaldei un budžeta līdzekļu izlietojuma kvalitāti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes