ŽURNĀLS Viedoklis

16. Septembris 2025   •   Nr.37 (1407)

Izdegšanas sindroma juridiskais statuss un darba devēja riski
Edgars Riņķis
Zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” vecākais jurists 

Līdzīgi kā kādā zinātniskās fantastikas filmā, arī izdegšanas gadījumā ir jāizvēlas starp divām tabletēm. Viena piedāvā neapzināti palikt esošajā situācijā, taču otra piedāvā ieskatīties statistikā pamatotā realitātē. Izvēloties otro, iespējams konstatēt, ka darbinieki savas veselības problēmas, kas radušās saistībā ar izdegšanu, nerisina pie arodārstiem un komisijās. Tā vietā darbinieki turpina riskēt ar veselību vai labākajā gadījumā izmanto slimības lapu. Taču otrajā realitātē ir daudz risku un jautājumu, kurus, iespējams, nu ir pienācis laiks risināt.

Kas ir izdegšana, un kādi ir tās cēloņi

Izpratni par izdegšanas jēdzienu var smelties Amerikas psihologu asociācijas (APA) definīciju vārdnīcā,1 kurā norādīts, ka izdegšana ir fizisks, emocionāls vai garīgs izsīkums, kam raksturīga samazināta motivācija, pazemināts sniegums un negatīva attieksme pret sevi un citiem. Tā rodas no darbības augstas noslodzes līmenī līdz stresa un spriedzes sliekšņiem, īpaši no ārkārtējas un ilgstošas fiziskas vai garīgas slodzes vai pārmērīgas darba slodzes.

Pētniece un psiholoģe Kristīna Maslaka (Christina Maslach) ir izcēlusi sešus galvenos izdegšanas faktorus – pārmērīga noslodze, kontroles trūkums, nepietiekama atzinība, darba kopiena, netaisnīga attieksme, vērtību neatbilstība.2 Protams, vēl ir arī katras personas individuāli ārpusdarba stresa izraisītāji. Taču izdegšanas sindromam ir ne tikai psihologu sniegts nosaukums un zinātnieku identificētie cēloņi, bet Latvijā tam ir arī juridisks statuss.

 

Izdegšanas sindroms kā arodslimība

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 6. novembra noteikumu Nr. 908 “Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 908) 1. pielikuma “Arodslimības” 5.15. punktu izdegšanas sindromam ir noteikts pārslodzes izraisītas arodslimības statuss. Lai pie šī statusa nonāktu, ir nepieciešams ārstu komisijas atzinums (MK noteikumu Nr.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte, Uldis Krastiņš
Intervija
Ir ļoti grūti mainīt procesus sistēmas iekšienē, pretestība nav maza
Šī gada 15. maijā Saeima uz otro termiņu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā apstiprināja senatoru Aigaru Strupišu. Viņa kandidatūru 14. aprīlī ar balsu vairākumu bija izvēlējies un parlamentam nosūtījis Augstākās tiesas plēnums (līdzās  ...
2 komentāri
Edīte Brikmane
Notikums
Pirmais Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījums aktualizē uzticamas un viegli saprotamas informācijas nozīmi
Iedzīvotāju izpratne par savām un līdzcilvēku tiesībām, kā arī prasme tās pielietot reālās dzīves situācijās ir viens no stipras demokrātiskas kultūras priekšnosacījumiem. Tiesībpratība ne vien dod papildu pārliecību aizstāvēt savas intere ...
Rihards Veinbergs
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesu sistēmas 2024. gada bilance: mazāk tiesnešu, vairāk izskatāmo lietu
Tiesu sistēmas darbība ir viens no svarīgākajiem valsts tiesiskuma pīlāriem, un tās efektivitāti iespējams novērtēt, analizējot konkrētus rādītājus. Tiesu darba rādītāji, piemēram, izskatīto lietu skaits, to izskatīšanas termiņi, lietu caurlai ...
Jurijs Georgs Rusakovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Zaudējumu atlīdzināšanas prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem (I)
Paula Lipe
Tiesību politika
Ceļā uz jaunu publisko iepirkumu modeli
Publisko iepirkumu tiesiskais regulējums ir viena no visapjomīgākajām publisko resursu izmantošanas jomām, kas ik gadu sastāda ievērojamu daļu no valsts un pašvaldību budžetiem. Eiropas Savienības tiesību sistēmā publiskais iepirkums tiek uzlūkots g ...
AUTORU KATALOGS