ŽURNĀLS Notikums

Pašvērtējums – gandrīz viduspunktā

Pirmajā Latvijas tiesībpratības mērījumā secināts – skalā no 4 līdz 16 Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības rādītājs ir tikai nedaudz zem viduspunkta – 9,97 punkti. Atbilstoši pētījuma metodoloģijai tiesībpratības vidējais rādītājs aprēķināts, ņemot vērā atbildes uz jautājumiem, kuros pētījuma dalībnieki paši novērtēja savas zināšanas par tiesībām un valsts nodrošināto juridisko palīdzību, kā arī raksturoja informācijas pieejamību par dažādiem tiesību jautājumiem un spēju to izprast.

61 % aptaujas dalībnieku uzskata, ka ir labi informēti par savām tiesībām. Vienlaikus tikai nedaudz vairāk par pusi respondentu (53 %) norāda, ka informāciju par tiesībām ir viegli atrast, savukārt 52 % vērtējumā valsts ie­stāžu sniegto informāciju par tiesību jautājumiem ir grūti vai pat ļoti grūti izprast. Tikai katrs trešais (33 %) mērījuma dalībnieks bija informēts par bezmaksas juridiskās palīdzības iespējām.

Pētījuma rezultāti rāda, ka iedzīvotāju tiesībpratības pašvērtējumu ietekmē izglītības un ienākumu līmenis, praktiskā pieredze juridisku jautājumu kārtošanā, kā arī informācijas avotu izvēle. Piemēram, respondenti, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz 500 eiro, nav tik pārliecināti par savām zināšanām, tāpēc tiesībpratības līmenis šajā iedzīvotāju grupā ir zemāks – 9,37. Savukārt iedzīvotājiem, kuru ienākumi pārsniedz 1501 eiro mēnesī, tiesībpratības pašvērtējums ir augstāks un vidējais rādītājs sasniedz 10,47 punktus.

Iedzīvotāju zināšanu par savām tiesībām pašvērtējums ir augstāks, ja pēdējā laikā ir bijusi praktiska pieredze risināt juridiskus jautājumus. Piemēram, respondentiem, kuriem pēdējo trīs gadu laikā ir bijusi saskare ar tiesu sistēmu, tiesībpratības līmenis ir ievērojami augstāks (11,65 punkti), savukārt tiem, kuriem nav bijusi saskare ar kādu no tiesību jomām, tas ir zemāks – 9,14 punkti.

Informācijas meklēšanas paradumi

Interesanti, ka respondentu vidū, kuri nav ieguvuši pamatizglītību, tiesībpratības pašvērtējums ir labāks (10,40 punkti) nekā aptaujas dalībniekiem ar augstāku izglītības līmeni, ko, iespējams, varētu skaidrot ar dzīves pieredzes trūkumu. Tomēr nevajadzētu steigties ar secinājumiem, jo vienlaikus pētījuma dati arī parāda, ka jaunāko aptaujas dalībnieku vidū ir būtiski lielāks respondentu īpatsvars – 82 %, kuru vērtējumā informāciju par savām tiesībām atrast ir viegli vai ļoti viegli (par 30 procentpunktiem vairāk nekā vidēji). Turklāt 50 % aptaujas dalībnieku vecuma grupā no 16 līdz 17 gadiem apgalvo, ka valsts sniegto informāciju ir viegli vai ļoti viegli saprast (vidēji tā uzskata tikai 38 %).

Pētījumā tika pievērsta uzmanība arī informācijas avotiem, kādus izmanto un kuriem uzticas aptaujas dalībnieki, meklējot informāciju par savām tiesībām. Vairums iedzīvotāju to meklē tiešsaistē, piemēram, guglējot, tomēr vaicāti, kur tad beigu beigās ieguva zināšanas par juridiskiem jautājumiem, uz internetu atsaucas 39 %. Piektajai daļai (21 %) aptaujas dalībnieku zināšanas par tiesībām sniegusi ģimene, draugi vai paziņas, bet 13 % tās apguvuši izglītības iestādē, 11 % atsaucas uz televīziju, radio, gandrīz 10 % informāciju smēlušies sociālajos medijos.

Atbildot uz jautājumu, kādus interneta avotus visbiežāk izvēlētos, meklējot informāciju par likumiem un noteikumiem, vairums aptaujas dalībnieku (80 %) atzīmēja likumi.lv, 33 % – vestnesis.lv, bet 25 % LV portālu (lvportals.lv) – interneta vietnes, kuras kopā ar žurnālu “Jurista Vārds” (juristavards.lv) veido “Latvijas Vēstneša” vienoto valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformu. Šim informācijas resursam uzticas 74 % pētījuma dalībnieku (19 % nav viedokļa, neuzticas vai drīzāk neuzticas – 7 %). Respondentu atbildes vienlaikus norāda uz izteiktu saistību starp uzticēšanos oficiāliem informācijas avotiem un tiesībpratības līmeni. Proti, respondentu, kuri uzticas “Latvijas Vēstneša” informācijas platformai, tiesībpratības pašvērtējums ir būtiski augstāks – 10,97 punkti, savukārt tiem, kas neuzticas, krietni zemāks – 8,11 punkti.

Vislabāk pārzina darba tiesības

Aptaujas dalībnieki papildus tika lūgti novērtēt savas zināšanas, kā vajadzības gadījumā rīkoties desmit dzīves situācijās, kas saistītas ar darba tiesībām, līgumiem, mantojumu, īpašumu, pabalstiem, valsts un pašvaldību iestāžu lēmumiem, bērnu tiesībām, tiesvedību, personas datiem un parādu piedziņu.

Visaugstākais pašvērtējums iedzīvotājiem ir darba tiesībās – šajā jomā savas zināšanas kā labas vai ļoti labas novērtēja 60 % respondentu. Cilvēki ievērojami mazāk pārzina parādu piedziņas procesu (27 %), personas datu aizsardzību (34 %), tiesvedību (35 %).

Aptaujas rezultāti liecina, ka mērījuma dalībnieki nejūtas pārliecinoši arī bērnu tiesību jomā, tai skaitā jautājumos par uzturlīdzekļiem un aprūpi. Tikai 35 % respondentu savas zināšanas par bērnu tiesībām vērtē kā labas vai ļoti labas, bet 42 % kā sliktas vai ļoti sliktas. Lai gan mērījuma dalībnieku ar bērniem zināšanu pašvērtējums ir augstāks (50 % savas zināšanas novērtējuši kā labas vai ļoti labas), samērā liela aptaujas dalībnieku daļa jeb 39 % vecāku savu izpratni par bērnu tiesībām tomēr novērtējusi kā sliktu vai ļoti sliktu.

Veicot tiesībpratības mērījumi, tā dalībniekiem tika lūgts arī novērtēt savas zināšanas par rīcību, ja valstī tiktu izsludināta ārkārtējā situācija vai izņēmuma stāvoklis. Iegūtās atbildes norāda uz informācijas trūkumu par rīcību krīzes situācijās, jo 63 % aptaujas dalībnieku atzina, ka viņu zināšanas par šiem jautājumiem ir sliktas vai ļoti sliktas.

“Pētījuma rezultāti sniedz vērtīgu ieskatu, kāda veida informācijai jāpievērš papildu uzmanība, veidojot iedzīvotāju tiesībpratībai noderīgu saturu “Latvijas Vēstneša” informatīvajā platformā,” prezentējot Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījuma rezultātus, sacīja oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valdes locekle Ieva Viļuma. “Saprotama valsts informācija veicina iedzīvotāju uzticēšanos valsts pārvaldībai, savukārt informēti iedzīvotāji veido noturīgu sabiedrību. Latvijas iedzīvotāju augstā uzticēšanās oficiālajiem avotiem, t.sk. “Latvijas Vēstnesim”, ir priekšrocība, kas jāizmanto.”

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere: “Iedzīvotāju tiesībpratība ir viens no mūsu demokrātijas un tiesiskuma stūrakmeņiem – zinot un izprotot savas tiesības, cilvēki spēj veiksmīgāk tās aizstāvēt. Pētījuma rezultāti ir iedrošinoši – vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju savas zināšanas vērtē kā labas. Vienlaikus ir vieta izaugsmei – tādēļ ir svarīgi, ka valsts turpina nodrošināt saprotamu, viegli atrodamu un uzticamu informāciju ikvienam. Tas ir īpaši noteicoši brīdī, kad droši informācijas avoti ir visvairāk nepieciešami, lai cilvēki savus juridiskos problēmjautājumus varētu risināt savlaicīgi un neiestātos smagas sekas. Nozīmīgs instruments, lai ikviens varētu orientēties tiesiskajā vidē un stiprināt savu spēju izmantot savas tiesības pilnvērtīgi, ir “Latvijas Vēstneša” resursi.”