Šī gada 15. maijā Saeima uz otro termiņu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā apstiprināja senatoru Aigaru Strupišu. Viņa kandidatūru 14. aprīlī ar balsu vairākumu bija izvēlējies un parlamentam nosūtījis Augstākās tiesas plēnums (līdzās A. Strupišam plēnums izvērtēja arī divus citus kandidātus – senatoru Aldi Laviņu un Rudīti Vīdušu).
Pirmo reizi Augstākās tiesas un līdz ar to arī Tieslietu padomes vadībā A. Strupišs stājās 2020. gadā. Toreiz viņa izvirzītās prioritātes bija tiesu sistēmas neatkarība, kvalitāte, efektivitāte un sabiedrības uzticēšanās tiesu varai celšana. Piecos amatā aizvadītajos gados ir uzsāktas nepieciešamās reformas, taču tās ir mērķtiecīgi jāturpina – ar šādu motivāciju A. Strupišs pieteica savu kandidatūru uz otro termiņu.
Kādas konkrēti ir viņa ieceres turpmākajiem pieciem gadiem? Kas ir Latvijas tiesu varas neefektivitātes cēloņi? Kā nodrošināt tiesnešu korpusa ataudzi? Kā panākt, lai tiesnešiem būtu kvalificēti palīgi? Vai tiesu varā ir problēmas ar ētiku? Vai Latvijas tiesneši ir uzticīgi tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatiem? Uz šiem un citiem jautājumiem A. Strupišs atbildēja sarunā ar “Jurista Vārdu” šī gada augustā.
Tieslietu padomei šogad aprit 15 gadi. Vai tās izveidošana ir attaisnojusies, un vai kaut kas būtu jāmaina tās darbā vai pilnvaru apjomā?
Tieslietu padome ir pilnīgi attaisnojusies, lai gan tā tika izveidota stipri apcirptā formātā, salīdzinot ar sākotnēji iecerēto, kas bija apsolījums Eiropas Savienībai pirmsiestāšanās sarunās. Bet mēs tagad ejam uz to, lai atjaunotu sākotnēji domāto pilnvaru apjomu. Līdz ar padomes izveidi tiesu vara sāka lemt par sevi daudzos jautājumos. Šobrīd tie galvenokārt ir tiesnešu karjeras un pašpārvaldes jautājumi, kā arī lielie stratēģiskie jautājumi. Tajā periodā tiesu sistēma saņēma smagu kritiku no augstām amatpersonām – Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas, Satversmes tiesas tiesneses, vēlāk Saeimas deputātes Ilmas Čepānes. Savā ziņā viņām bija taisnība, tiesas darbs vairākos aspektos nebija uzdevumu augstumos, un tajā laikā tiesas nebija gatavas uzņemties lielāku atbildību – organizatorisko jautājumu pilnīgu pārņemšanu no izpildvaras.
Kādas pilnvaras, jūsuprāt, šobrīd pietrūkst Tieslietu padomei?
Principā tie ir visi jautājumi, kas attiecas uz pirmās un otrās instances tiesu pārvaldību, sākot ar budžetu un beidzot ar darbinieku resursu regulāciju un organizatoriskiem jautājumiem. Tādēļ viena no mūsu prioritātēm ir Tiesu administrācijas pārraudzības nodošana Tieslietu padomei. Ja šāda pārraudzība būtu bijusi, mēs būtu varējuši izvairīties no vairākām problēmām tiesu sistēmā. Piemēram, e-lieta it kā strādā, taču tai ir tik zems lietderības koeficients, ka es reizēm brīnos, vai nebūtu vieglāk, ja tā tiktu izstrādāta pilnīgi no jauna. Tiesu vara netika pienācīgi iesaistīta tās izveidē. Otrkārt, tiesu darbinieku atlīdzība, kas ir problēma 30 gadu garumā. Ja tas būtu atkarīgs no tiesu varas, mēs šo jautājumu būtu cēluši darba kārtībā katru gadu, uzdodot politiķiem jautājumus, kāpēc tiesu darbiniekiem algas ir tik zemas, ka mēs nevaram panākt tiesnešu korpusa atražošanos.
Šobrīd mūsu redzējums ir, ka reforma notiks divos soļos. Pirmajā solī Tiesu administrācija kā iestāde paliks ministrijas institucionālajā sistēmā, bet funkcionāli Tieslietu padome dos tai norādījumus. Tādējādi Tieslietu padomes ietekme pār administrāciju stipri palielināsies, savukārt ministrijas teikšana samazināsies. Tas ir pirmais solis. Es ceru, ka šis process sāksies jau nākamgad. Lai to izdarītu, būs jāveic grozījumi likumā “Par tiesu varu”. Tiekoties ar Saeimas frakcijām pirms manas atkārtotās iecelšanas amatā, sapratu, ka politisks atbalsts šādai reformai ir.
Vai šādā gadījumā plānots arī turpmāk saglabāt divas tiesu administrācijas – Augstākajā tiesā un atsevišķi pirmās, otrās instances tiesām?
Tas ir vēlamākais un ticamākais attīstības modelis. Pirmkārt, tāpēc, ka Augstākajai tiesai tomēr ir ļoti liela loma un to nedrīkstētu pakļaut balsu vairākumam Tieslietu padomē. Otrkārt, Augstākās tiesas administrācija ir zināms modelis, kas ļauj tiesai saņemt nepieciešamo ļoti ātri un efektīvi, un to nevajadzētu zaudēt.
Arī vairāku citu valstu pieredze parāda, ka labāk darbojas atsevišķs Augstākās tiesas pārvaldības modelis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes