Tiesu sistēmas darbība ir viens no svarīgākajiem valsts tiesiskuma pīlāriem, un tās efektivitāti iespējams novērtēt, analizējot konkrētus rādītājus. Tiesu darba rādītāji, piemēram, izskatīto lietu skaits, to izskatīšanas termiņi, lietu caurlaidība un citi kvantitatīvi dati ļauj ne vien izvērtēt sistēmas noslodzi un efektivitāti, bet arī saskatīt tendences un potenciālās problēmas. Tieši šie rādītāji sniedz iespēju ieraudzīt attīstības virzienu, kas palīdz izprast, vai tiesu sistēma kļūst sabiedrībai pieejamāka un efektīvāka. Šajā rakstā autors sniedz ieskatu aktuālajos datos par Latvijas tiesu sistēmas darbības rādītājiem, kā arī tiesnešu skaita izmaiņām pēdējos gados.
Tiesnešu skaits un vakances
Valsts kontrole 2024. gada 2. oktobrī publicēja revīzijas ziņojumu “Cilvēkresursu pieejamība un attīstība Latvijas tiesās”.1 Revīzijas ziņojumā secināts, ka Latvijā kopumā ir radīti priekšnoteikumi rajonu (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu nodrošināšanai ar profesionāliem un kompetentiem cilvēkresursiem. Tomēr pasākumi cilvēkresursu attīstībai norit pārāk gausi un tuvākajos gados var iestāties krīze. Šāds secinājums izdarīts, balstoties uz situāciju 2023. gada noslēgumā, kad Latvijas tiesās vakantas bija 54 tiesneša amata vietas, kas ir aptuveni 9 % no Saeimas noteiktajām 582 tiesneša amata vietām valstī.
Diemžēl 2024. gada laikā situācija nav uzlabojusies. Gada noslēgumā Latvijas tiesās strādāja 512 tiesneši, savukārt 70 tiesneša amata vietas bija vakantas. Neaizpildīto tiesneša amata vietu skaits nu jau sastāda 12 % no kopējā tiesnešu amata vietu skaita. Šāda situācija gan nav gluži pārsteidzoša, jo tiesnešu skaits krītas jau vairākus gadus. Savukārt jauno tiesnešu atlase nespēj aizpildīt visas amata vietas, kuras atstāj tiesneši, sasniedzot pensijas vecumu. Piemēram, 2024. gada laikā uz pirmās instances tiesnešu amatiem tika atlasīti tikai 8 amata pretendenti, iepretim 22 tiesnešiem, kuri dažādu iemeslu dēļ amatu atstāja.Dati par brīvajām tiesneša amata vietām katrā tiesā norāda uz problemātikas koncentrēšanos tieši zemākas instances tiesās, proti, Augstākajā tiesā 1 brīvā amata vieta veido tikai 3 % tiesnešu iztrūkumu, apgabaltiesās 12 brīvās amata vietas veido 9 % tiesnešu iztrūkumu, bet pirmās instances tiesās 52 brīvās amata vietas rada 14 % tiesnešu iztrūkumu.
Grūtības aizpildīt tiesneša amata vietas dažas tiesas skar smagāk nekā citas. Skaitliskā ziņā augstākais neaizpildīto tiesneša amata vietu skaits konstatējams tieši Rīgas tiesās, proti, 16 (13 %) vakantas amata vietas Rīgas pilsētas tiesā un 8 (12 %) vakantas amata vietas Rīgas apgabaltiesā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes