Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) 2025. gada 25. jūnijā pasludināja spriedumu lietā “S.O. pret Spāniju” (pieteikuma Nr. 5742/22), atzīstot, ka Spānija nav nodrošinājusi pacientei tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību aizsardzību, kā to garantē Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (turpmāk – Konvencija) 8. pants.1
Lieta izgaismo fundamentālu jautājumu par informētās piekrišanas saturu un robežām, kas ir īpaši aktuāls pacientu un ārstniecības personu mijiedarbībā ārstniecības procesā, kur pacienta fiziskā integritāte un garīgā labbūtība ir cieši saistītas ar ārstēšanas metodes izvēli un sekām.
Lietas “S.O. pret Spāniju” fakti
ECT lietā “S.O. pret Spāniju” netika apšaubīts fakts, ka Spānijas normatīvais regulējums, kas skar pacientu tiesības uz autonomiju, ir kvalitatīvs un atbilst Konvencijas un Ovjedo konvencijas2 prasībām. Tomēr svarīgi norādīt, ka galvenā problēma ir regulējuma praktiskajā piemērošanā, proti, tika izskatīts jautājums, vai paciente bija faktiski informēta un vai viņas piekrišana bija brīva, apzināta un konkrēta attiecībā uz būtiskām izmaiņām, ko ietekmēja izvēlētā ārstēšanas metode. Tādēļ ECT izvērtēja, vai šī tiesiskā regulējuma praktiskā īstenošana konkrētajā lietā nodrošināja pietiekamu cieņu pret iesniedzējas autonomiju.
No sprieduma izriet, ka nacionālajai tiesību sistēmai jānodrošina ne tikai atbilstošs regulējums, bet arī tā efektīva piemērošana, lai nodrošinātu pacienta autonomiju. ECT konstatēja, ka, neskatoties uz to, ka Spānijas tiesiskais regulējums atbilda Konvencijai un Ovjedo konvencijai, praksē paciente tomēr netika pienācīgi informēta par būtisku operācijas aspektu, neskatoties uz to, ka izvēlēta tāda metode, kas ļautu sasniegt operācijas mērķi.3
ECT spriedumam ir liela nozīme arī pacientu tiesību regulējuma pilnveidē Latvijā, jo tas rosina kritiski izvērtēt informētās piekrišanas principa īstenošanu arī Latvijas medicīnas praksē.
Paciente tika informēta par diagnozi – labās krūts vēzis. Iepriekš pacientei bija veikta kreisās krūts onkoloģiskā ārstēšana. Pēc vairākiem izmeklējumiem ārsti ieteica veikt ķirurģisku procedūru, kuras laikā tiek izņemta daļa no krūts audiem (quadrantectomy) ar iespējamu limfmezglu izņemšanu.
Paciente parakstīja standarta informētās piekrišanas veidlapu, kurā bija norādītas vairākas iespējamās ķirurģijas metodes. Informētajā piekrišanā bija arī atruna, ka ārsti var mainīt operācijas gaitu, ja notiek kas neparedzēts.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes