Šogad aprit 30 gadi, kopš 1995. gadā savu darbību atjaunoja Latvijas tiesu augstākā instance – Senāts, ko reizē ar visu neatkarīgās Latvijas tiesu sistēmu 1940. gadā bija likvidējusi padomju okupācijas vara. Jubilejai par godu rīkotajā starptautiskajā konferencē Latvijas un ārvalstu tiesneši pulcējās, lai apspriestu tiesas pienākumus arī krīzes situācijās un demokrātijas apdraudējuma apstākļos nodrošināt tiesiskumu un tiesības uz taisnīgu tiesu.
Augstākās tiesas 10. oktobrī rīkotā konference "Tiesības uz taisnīgu tiesu: Eiropas Cilvēktiesību konvencija nacionālo tiesu un ECT dialogā" tika veltīta ne vien Senāta jubilejai, bet arī Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) pieņemšanas 75. gadadienai. Eiropas kontinenta cilvēktiesību pamatdokuments tika pieņemta 1950. gadā, tā izstrādātājiem īsi pēc Otrā pasaules kara beigām apzinoties šāda kopēja pārnacionāla regulējuma nepieciešamību un cenšoties radīt barjeras, kas efektīvi atturētu konvencijas dalībvalstis no iespējas atkārtot masveidīgos pamattiesību pārkāpumus un noziegumus pret cilvēci, kas tika piedzīvoti autoritārajos režīmos starpkaru periodā, bet kulmināciju sasniedza Otrā pasaules kara laikā. Šogad, svinot Konvencijas 75 gadu jubileju, daudzi pamatoti bažījas, ka miers Eiropā, kā arī liberālā demokrātija un ar to nesaraujami saistītā likuma vara, tiesu neatkarība un līdz ar to arī cilvēktiesības sastopas ar apdraudējumu, kas ir lielāks nekā jebkad kopš Otrā pasaules kara beigām. To izraisa gan Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu, gan autoritāro režīmu centieni no ārpuses graut Rietumu stabilitāti, gan populistu ietekmes palielināšanās un līdz ar to iekšējie demokrātisko valstu apdraudējumi.
Latvija Konvencijai varēja pievienoties tikai 1997. gadā, pēc tam, kad 1990. gadā bija atguvusi neatkarību pēc ilgstošās padomju okupācijas un 1995. gadā kļuvusi par Eiropas Padomes dalībvalsti. Pagājušā gadsimta 90. gadi bija laiks, kad Latvijas tiesu sistēma pakāpeniski atgriezās pie tiesiskas valsts izpratnes, kas balstīta demokrātiskās Eiropas vērtībās un tiesību tradīcijās, no kurām Latvija bija pilnībā nošķirta, atrodoties totalitāro padomju tiesību ietekmē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes