8. oktobrī Rīgas Juridiskajā augstskolā viesojās Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) Juridiskā biroja direktors Džons Svordss (John Swords), kurš publiskajā lekcijā1 pievērsās Ziemeļatlantijas līguma 5. panta interpretācijai un piemērošanai. Šī līguma kodols – kolektīvās aizsardzības princips – jau vairāk nekā septiņdesmit gadus kalpo kā pamats transatlantiskajai drošībai, taču šodien tas saskaras ar arvien sarežģītākiem jautājumiem: kas ir bruņots uzbrukums mūsdienu apstākļos, un kādas juridiskas sekas rada ne tikai kinētiski, bet arī kibertelpas un hibrīdi apdraudējumi?
NATO Juridiskā biroja direktors lekcijas ievadā atgādināja, ka 5. pants būtībā iemieso paražu tiesību normu par valstu tiesībām uz pašaizsardzību, kāda paredzēta arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes