Līdz 2024. gada 4. jūlijam Latvija bija vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā netika paredzēta šķīrējtiesas sprieduma atcelšana.1 Šī situācija radīja ne tikai tiesiskās drošības un taisnīguma trūkumu, bet izraisīja arī vairākus juridiskus un praktiskus izaicinājumus, uz kuriem vairākkārt norādījusi arī Satversmes tiesa.2 Šobrīd varam būt gandarīti, ka šis institūts Latvijā nu jau vairāk nekā gadu ir ieguvis praktisku pielietojumu. Tomēr tiesību piemērošanas praksē joprojām rodas būtiski jautājumi – kādi apstākļi kvalificējami atcelšanas pamatos un kā šie atcelšanas pamati šobrīd tiek interpretēti praksē?
Šajā rakstā analizēti šķīrējtiesas spriedumu atcelšanas pamati un to saturs, vērtējot gan starptautisko pieredzi, gan līdzšinējo nacionālo praksi.
1. Šķīrējtiesas spriedumu atcelšanas institūts
Šķīrējtiesu likuma 51. pantā paredzēts, ka šķīrējtiesas spriedumu var apstrīdēt Civilprocesa likuma 66. nodaļā noteiktajā kārtībā.3 Autores ieskatā, likumdevējs ir pieļāvis terminoloģisku nekonsekvenci, izmantojot jēdzienu "apstrīdēt", nevis "atcelt". Tā kā autore par precīzāku un saturiski atbilstošāku uzskata jēdzienu "šķīrējtiesas sprieduma atcelšana", šī termina lietojums tiks konsekventi ievērots šī raksta ietvaros. Vienlaikus, lai novērstu iespējamās interpretācijas šaubas, jāuzsver, ka rakstā lietotais jēdziens ir pielīdzināms Šķīrējtiesu un Civilprocesa likumā izmantotajam apzīmējumam "šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšana".
Šķīrējtiesas spriedumu atcelšanu izmanto neapmierinātā puse patiesu vai stratēģisku iemeslu dēļ, lai panāktu sprieduma atcelšanu.4 Tomēr būtiski, ka tiesības prasīt šķīrējtiesas sprieduma atcelšanu var tikt zaudētas, ja puse laikus neizsaka iebildumus par šķīrējtiesas procesā pieļautajiem pārkāpumiem, tas ir, nākamajā mutvārdu sēdē vai nekavējoties rakstveidā.5 Arī līdzšinējā praksē tiesas bieži atsaucas uz to, ka pieteikuma iesniedzējs ir zaudējis tiesības izteikt iebildumu, jo to nav darījis laicīgi šķīrējtiesas procesa ietvaros.6
Latvijā par pamatu šķīrējtiesas sprieduma atcelšanas institūtam tika ņemts UNCITRAL izstrādātais Parauglikums,7 kas starptautiski ir atzīts par šķīrējtiesu regulējuma standartu. Tas mums sniedz būtisku priekšrocību – iespēju izmantot to valstu pieredzi un praksi, kuras arī savu tiesisko regulējumu veidojušas, ievērojot Parauglikumu. Šķīrējtiesas sprieduma atcelšana ir ekskluzīvi tās valsts kompetencē, kurā atrodas attiecīgā šķīrējtiesa.8 Līdz ar to Latvijā pieņemtus šķīrējtiesas spriedumus var atcelt tikai Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesas. Attiecīgi arī Latvijas likumdevējam bija ekskluzīva iespēja noteikt gan sprieduma atcelšanas procedūru, gan piekritīgo tiesu un termiņus, kādos iesniedzami pieteikumi šķīrējtiesu spriedumu atcelšanai.9
2. Šķīrējtiesas spriedumu atcelšanas pamati
Civilprocesa likuma 533.4 pantā ir izsmeļoši uzskaitīti visi šķīrējtiesas sprieduma atcelšanas pamati: (1) šķīrējtiesas līguma spēkā neesamība, (2) nepienācīga puses informēšana par procesu un aizstāvēšanās tiesību ierobežošana, (3) šķīrējtiesa ir izspriedusi jautājumu, kas nav tās kompetencē vai nav paredzēts šķīrējtiesas līgumā, (4) šķīrējtiesas process nenotika saskaņā ar šķīrējtiesas līgumu, (5) strīds nevarēja tikt šķirts šķīrējtiesā, un (6) šķīrējtiesas spriedums ir pretrunā ar publisko kārtību.10 Šie atcelšanas pamati aizgūti no Ņujorkas konvencijas 5. panta.11 Darba grupas aprobežojās ar Ņujorkas konvencijā uzskaitītajiem pamatiem, jo tas bija drošākais risinājums, lai atvieglotu starptautisko praksi.12 Valsts tiesas drīkst interpretēt un piepildīt ar saturu attiecīgos atcelšanas pamatus, tomēr tiesas nevar pārkāpt savas kompetences robežas un pārskatīt šķīrējtiesas spriedumus pēc būtības.
Atcelšanas pamati tiek iedalīti tādos, kuri ir jāpierāda vienai no strīdus pusēm, un tādos, kurus konstatēt var pati tiesa bez pušu norādēm.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes