ŽURNĀLS Citu pieredze

Pēdējā laikā aizvien lielākas debates Darba likuma grozījumu kontekstā izraisa darba devēju ierosinājumi dzēst Darba likuma 110. pantu.¹ Šī tiesību norma paredz aizliegumu darba devējam uzteikt darba līgumu darbiniekam – arodbiedrības biedram bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs vairāk nekā sešus mēnešus. Darba likuma 110. pants paredz arī noteiktus izņēmumus, proti, uzteikumu pārbaudes laikā un uzteikumu, kas ir saistīts ar darba veikšanu alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, darbinieka, kurš agrāk veica attiecīgo darbu atjaunošanu darbā, kā arī darba devēja likvidāciju. Savukārt, ja uzteikuma iemesls ir darbinieka nespēja veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, ko apliecina ārsta atzinums, vai arī fakts, ka darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, darba devējam ir paredzēts iepriekš informēt arodbiedrību un konsultēties ar to.

Darba devējs var uzteikt darba līgumu ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemta darbinieku arodbiedrības piekrišana. Savukārt, ja darbinieku arodbiedrība nepiekrīt darba līguma uzteikumam, darba devējs var atlaist darbinieku, tikai ceļot prasību tiesā par darba līguma izbeigšanu viena mēneša laikā no atbildes saņemšanas dienas.

Darba likuma 110. pants jau vairākas desmitgades kalpo par sava veida filtru pret potenciālu darba devēju diskrimināciju, sargājot darbinieku – arodbiedrības biedru no netaisnīga uzteikuma. Darba likumā noteiktais pienākums saņemt arodbiedrības piekrišanu arodbiedrības biedra atbrīvošanai no darba neļauj patvaļīgi izbeigt darba līgumu. Kā liecina arodbiedrību apkopotā informācija, ir pietiekami daudz gadījumu, kad darba devējs ir vēlējies atbrīvot darbinieku no darba, tiesa to nav ļāvusi un darba devēja prasības ir noraidītas, tādējādi pasargājot darbinieku no darba devēja prettiesiska uzteikuma.