5. novembrī tika sumināti divdesmitā “Jurista Vārda” tiesību zinātņu studentu pētniecisko darbu konkursa laureāti. Šogad konkursa Galveno balvu, kas nosaukta profesora Kalvja Torgāna vārdā, par izcilu pētniecisko sniegumu saņēma Marisa Aktumane, kura konkursā pieteica savu bakalaura darbu “Mantošanas regulas piemērošanas izaicinājumi Latvijas kontekstā”. Viņas pētījuma zinātniskā konsultante – senatore Kristīne Zīle.
Svinīgajā pasākumā, kas noritēja Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā, konkursa dalībnieki, “Jurista Vārda” redakcija un konkursa atbalstītāji ar prieku atskatījās uz divdesmit gadiem, kuru laikā šīs valstī vienīgās nacionāla mēroga tieslietu nozares zinātnisko darbu sacīkstes kļuvušas par stabilu tradīciju Latvijas tiesiskajā telpā – vietu, kur pirmos soļus zinātnē un profesionālajā vidē sper jaunie juristi. Gadu gaitā pierādījies, ka “Jurista Vārda” konkurss pamatoti saucams par “jauno zvaigžņu parādi”, jo kādreizējie dalībnieki šobrīd kļuvuši par atzītām nozares autoritātēm – tiesnešiem, prokuroriem, advokātiem un tiesību zinātnes un juridiskās izglītības līderiem, kas ietekmē Latvijas tiesiskās sistēmas attīstību, – atklājot apbalvošanu, norādīja žurnāla “Jurista Vārds” galvenā redaktore Dina Gailīte.
Konkursa dalībniekus, aicinot Latviju padarīt labāku, drošāku un cilvēcīgāku, kā arī apzināties jurista profesionālos un morālos pienākumus valsts attīstībā, uzrunāja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere. Viņa atgādināja, ka profesors Kalvis Torgāns, kura vārdā nosaukta konkursa Galvenā balva, vienmēr ir tiecies uz izcilību un iedvesmojis uz to arī jaunos talantus. Juristam vienmēr ir jācenšas būt labākajam un ar savu darbu jāstiprina tiesiskums, bet īpaši svarīgi tas ir valstij izšķirīgos brīžos.
Savukārt LU Juridiskās fakultātes dekāns Edvīns Danovskis norādīja: jurista darba vērtību nosaka nevis viņa amats vai zinātniskie grādi, bet gan argumenta spēks un kvalitāte, kas tiek izkopta tieši zinātniskos pētījumos.
Žurnālu “Jurista Vārds” izdod VSIA “Latvijas Vēstnesis”, kam likums noteic uzdevumu ne vien nodrošināt oficiālo publikāciju un sabiedrībai pieejamus tiesību aktus, bet arī pienākumu izglītot tiesībpratības jautājumos, kā arī uzturēt augsta līmeņa profesionālu juridisku diskusiju telpu – izdot žurnālu “Jurista Vārds”. Tādēļ “Latvijas Vēstnesis” ir arī “Jurista Vārda” konkursa galvenais atbalstītājs, un tā vadītāja Ieva Viļuma jaunajiem juristiem pateicās par drosmi piedalīties šajā pasākumā, kā arī vēlēja apņēmību ar saviem vārdiem, darbiem un ietekmi veicināt Latvijas kā tiesiskas valsts izaugsmi.
Par konkursa norisi
Šogad konkursam tika iesniegts 51 pētnieciskais darbs, ko sastādīja 36 bakalaura un maģistra darbi, kā arī 15 studiju procesā tapuši pētījumi. Darbi saņemti no dažādām Latvijas augstskolām – Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Biznesa augstskolas “Turība”, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, Daugavpils Universitātes un Ekonomikas un kultūras augstskolas.
Konkurss tradicionāli notika vairākās tematiskajās sekcijās, kuras veidotas atbilstoši saņemto darbu tematiskajam profilam – Frīdriha Georga fon Bunges Cerību balvas sekcijā sacentās dažādu nozaru studiju procesā tapuši darbi, kas nav bakalaura un maģistra darbi, savukārt pārējie darbi tika vērtēti četrās sekcijās – Valststiesību sekcijā, Cilviltiesiskajā sekcijā, Krimināltiesiskajā sekcijā un Starptautisko, Eiropas Savienības un cilvēktiesību sekcijā.
Darbu vērtēšana noritēja anonīmi, un katru iesniegto darbu izvērtēja trīs neatkarīgi eksperti – augstskolu mācībspēki, tiesību politikas veidotāji, tiesu sistēmas un advokatūras pārstāvji, kā arī citi tiesību zinātnieki un praktiķi. Vērtējot darbus, žūrija ņēma vērā temata aktualitāti un oriģinalitāti, pētniecisko dziļumu, valodas un argumentācijas kvalitāti, kā arī zinātnisko pienesumu tiesību attīstībai. Dažās sekcijās visu vērtētāju domas sakrita, un uzvarētājs tika noteikts ar ievērojamu punktu pārsvaru, tomēr citās sekcijās rezultāti bija teju līdzvērtīgi – pirmo vietu šķirot vien pāris punktu starpībai. Lai veicinātu jauno juristu zinātnisko darbību, tika piešķirtas arī veicināšanas balvas, izceļot autorus, kuri, lai gan neieguva sekcijas galveno balvu, izstrādājuši augstvērtīgu darbu.
Redakcija atzīmē, ka šī gada konkursā bija vērojama īpaša tematiskā un metodoloģiskā daudzveidība – sākot no kara medicīnas, bērnu tiesiskās aizsardzības no kibervardarbības un pēckara tiesiskuma nodrošināšanas līdz pat valsts amatpersonu deklarāciju personas datu publiskošanai, dzīvnieka labturības tiesiskajam regulējumam un dziļviltojuma tehnoloģijām.
Frīdriha Georga fon Bunges Cerību balvas sekcijas rezultāti
Kā ierasts, konkursa atklāšanā pirmie tika sumināti Cerību balvas sekcijas laureāti – jaunākie tiesību studenti, kuri pētniecības ceļu vēl tikai uzsāk. Šī sekcija nosaukta profesora Frīdriha Georga fon Bunges (1802–1897) vārdā, godinot viņa nozīmīgo ieguldījumu Baltijas tiesību tradīcijā.
2025. gadā Frīdriha Georga fon Bunges Cerību balvas sekcijas laureāta titulu ieguva LU Juridiskās fakultātes studente Elīza Veļķere par darbu “Deliktatbildību izslēdzoši apstākļi Civillikuma 1636. panta tvērumā”. Darbs izstrādāts profesora Dr. iur. Jāņa Kārkliņa vadībā. Sekcijas atbalstītāja balvu pasniedza ZAB “Sorainen”, ko ceremonijā pārstāvēja vadošā speciāliste, zvērināta advokāte Dr. Violeta Zeppa-Priedīte.
Ņemot vērā sīvo konkurenci, tika piešķirtas divas veicināšanas balvas – tās saņēma Santa Juhneviča par darbu “Ilgtspējas principa tvērums un saturs Latvijas tiesiskajā sistēmā” un Dāvids Ēberliņš par darbu “Autortiesību objekta un subjekta juridiskie aspekti mākslīgā intelekta kontekstā”.
Konkursā piedalījās arī citi daudzsološi jaunie pētnieki: Amanda Kempele ar darbu “Noziegumi pret valsti Latvijā starpkaru periodā”, Aurēlija Poiša ar darbu “Pacienta pienākuma pamatprincipi”, Diāna Bambāne ar darbu “Patērētāju tiesību aizsardzības tiesiskais regulējums Latvijas Republikā attiecībā uz preču atgriešanu un apmaiņu”, Elīna Vītola ar darbu “Varas ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums Latvijas tiesiskajā sistēmā”, Evija Petrovska ar darbu “Aplūkošana kā viena no izmeklēšanas darbībām”, Gustavs Levāns ar darbu “Narkotisko vielu lietošanas dekriminalizācijas teorētiskie un praktiskie aspekti”, Jekaterina Sosnovska ar darbu “Mākslīgais intelekts un sabiedrības drošība: noziedzīgu nodarījumu novēršana un jauni izaicinājumi tehnoloģiju ēras laikā”, Jeļizaveta Pozdņakova ar darbu “Baznīcas laulības noslēgšana un tās izbeigšana”, Kerija Keita Kampāne ar darbu “Nepilngadīga pacienta ārstniecības tiesiskie pamatprincipi”, Madara Liene Gaile ar darbu “Pilngadīgas personas rīcībspējas ierobežojumi Latvijā”, Miks Matīss Kehers ar darbu “Cilvēktiesību aizsardzība cilvēku tirdzniecības novēršanas procesā” un Patrīcija Viļuma ar darbu “Pacienta apbedīšanas jēdziens un tās veidi”.
Cerību balvas sekcijas darbus vērtēja Rīgas Juridiskās augstskolas docents, zvērināts advokāts PhD Aleksandrs Potaičuks, ZAB “Sorainen” komanda – Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte Ieva Andersone, vadošās speciālistes, zvērinātas advokātes Dr. Violeta Zeppa-Priedīte un Natālija Grāvele, zvērināti advokāti Jevgēnija Ziņģe un Māris Simulis, zvērināta advokāta palīgi Lūcija Strauta un Krišjānis Cercens un juriste Elīza Marija Roshofa, kā arī Tiesībsarga biroja pārstāvji – Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere, Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves, Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, juridiskie padomnieki Baiba Kiršteina, Elīna Ūsiņa, Ieva Liepiņa, Inga Peimane, Juris Siļčenko, Laura Lapiņa, Martins Osis, Matīss Malojlo, Simona Krastiņa un Zanda Rūsiņa, vecākā juriste/eksperte mākslīgā intelekta jomā Anita Aiga Bērziņa un vecākā juriste Ligita Bordāne.
Gan šīs, gan visu pārējo sekciju laureāti balvās saņēma arī konkursa rīkotāja, Tiesu namu aģentūras un Tieslietu ministrijas kā atbalstītāju sarūpētās balvas.
Valststiesību sekcijas rezultāti
Valststiesību sekcijā pirmo vietu ieguva Leons Podbrezskis ar bakalaura darbu “Individuālu likumu pieļaujamība Latvijas tiesiskajā sistēmā”, kas izstrādāts LU Juridiskajā fakultātē asociētā profesora Dr. iur. Jāņa Plepa zinātniskajā vadībā. Balvu pasniedza ZAB “Eversheds Sutherland Bitāns”, ko pārstāvēja zvērināta advokāte Laura Daubure.
Veicināšanas balvu saņēma Anna Samuseviča par darbu “Valsts amatpersonu deklarāciju personas datu publiskošana kā tiesību uz datu aizsardzību ierobežojums” un Ralfs Muča par darbu “Neiegūtās peļņas atlīdzināšana kā tiesību aizsardzības līdzeklis publisko iepirkumu lietās”.
Sekcijā vēl piedalījās: Alīna Lapiņa ar darbu “Dzīvnieka tiesiskā statusa un labturības tiesiskais regulējums”, Artūrs Kalvišs ar darbu “Taisnīguma īstenošanas problēmas azartspēļu laimestu aplikšanā ar ienākuma nodokli”, Artūrs Sņegirevs ar darbu “Varas dalīšanas loma tiesiskā valstī”, Ilmārs Mežaraups ar darbu “Trešo personu subjektīvās publiskās tiesības būvniecības administratīvajā procesā”, Kristaps Āboliņš ar darbu “Personāla nodarbinātības jautājumu problemātika valsts dibinātās augstskolās” un Rēzija Gaujere ar darbu “Latvijas himnas kā valsts simbola konstitucionālā aizsardzība Latvijā un ārvalstīs”.
Darbus vērtēja LU Juridiskās fakultātes lektore, AT Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja, senatore Anita Kovaļevska, Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce un ZAB “Eversheds Sutherland Bitāns” komanda – vadošais partneris, zvērināts advokāts Agris Bitāns, vecākā partnere, zvērināta advokāte Ilze Kramiņa, zvērināta advokāte Laura Daubure, zvērināta advokāta palīdze Anete Gregersone, juristi Ilze Rozentāle un Rihards Jānis Geldners un prakšu grupu atbalsta speciāliste Dārta Spridzāne.
Cilviltiesiskās sekcijas rezultāti
Civiltiesiskā sekcija ik gadu ir viena no visplašāk pārstāvētajām, un arī šoreiz tā pulcēja īpaši daudz pētniecisko darbu. Uzvarētāja titulu šajā sekcijā ieguva Reinis Šķiņķis ar maģistra darbu “Eiropas Savienības mērķēto sankciju ietekme uz saistību izpildi”, kurš izstrādāts LU Juridiskās fakultātes docenta Dr. iur. Paula Zeņķa zinātniskajā vadībā. Sekcijas atbalstītāja ZAB “WALLESS” balvu pasniedza partneris, zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis.
Veicināšanas balvas piešķirtas Dagnijai Patrīcijai Kurigai par darbu “Digitālajās darba platformās nodarbināto tiesiskais statuss un ar to saistītā problemātika” un Laurai Grodzei par darbu “Kara medicīnas jēdziens un tās īstenošanas tiesiskie principi.” L. Grodze saņēma arī īpašu sekcijas atbalstītāja ZAB “WALLESS” veicināšanas balvu.
Cīņā par labākā civiltiesiskā darba titulu piedalījās arī: Anna Austriņa-Muzikante ar darbu “Saskarsmes tiesību tiesiskais regulējums un tā piemērošanas problēmas praksē”, Elvis Groskops ar darbu “Kreditoram par ļaunu noslēgtu darījumu apstrīdēšanas pamats un tiesiskā daba”, Līga Rode ar darbu “Bērna labāko interešu un vecāka ar psihiskiem traucējumiem tiesību kolīzija aizgādības jautājumos”, Maija Celma ar darbu “Principa “tiesības uz taisnīgu tiesu” realizācija nolēmumu izpildē”, Santa Survila ar darbu “Psiholoģiskā vardarbība darba vietās un tās novēršanas tiesiskais regulējums”, Saulcerīte Skrūzmane ar darbu “Vārda brīvības ierobežojumi autortiesībās” un Sendija Kiule ar darbu “Piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu kā piespiedu izpildes līdzeklis civilprocesā”.
Darbus vērtēja LU Juridiskās fakultātes lektors, Augstākās tiesas senators Aldis Laviņš, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Ilze Celmiņa un ZAB “WALLESS” partneris, zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis.
Krimināltiesiskās sekcijas rezultāti
Krimināltiesiskās sekcijas šā gada laureāte ir Aleksandra Kašina, kura konkursam pieteica savu maģistra darbu “Nepilngadīgo tiesību aizsardzība kriminālprocesā”, kurš izstrādāts LU Juridiskās fakultātes profesores Dr. iur. Ārijas Meikališas zinātniskajā vadībā. Sekcijas uzvarētājai balvas pasniedza zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Veicināšanas balvu saņēma Marija Smirnova par darbu “Bezpalīdzības stāvoklis kā noziedzīgu nodarījumu vērstu pret personas dzīvību, veselību, brīvību, godu un cieņu, tikumību un dzimumneaizskaramību sastāva pazīme” un Viktorija Larkina par darbu “Bērnu tiesiskā aizsardzība no kibervardarbības: krimināltiesiskie un kriminoloģiskie aspekti”.
Šajā sekcijā vēl sacentās Jekaterina Puzirevska ar darbu “Pārstāvja un uzticības personas loma nepilngadīgā interešu nodrošināšanā kriminālprocesā”, Kitija Zalužinska ar darbu “Elektroniskā uzraudzība kā nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda kriminālprocesā”, Marta Saliņa ar darbu “Slepkavības un slepkavības pastiprinošos apstākļos krimināltiesiskā analīze”, Nikola Salniņa ar darbu “Cietušā kā procesuālā dalībnieka statusa iegūšanas un atteikšanās no tā problemātika kriminālprocesa ietvaros”, Ņikita Šaļtis ar darbu “Dziļviltojuma tehnoloģijas izmantošana kā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme” un Zane Dmitrijeva ar darbu “Krimināllikuma spēks ārpus Latvijas Republikas teritorijas”.
Krimināltiesību sekcijas darbus vērtēja prokurors Dāvids Gurevičs, 14. Saeimas deputāts, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins un zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Starptautisko, Eiropas Savienības un cilvēktiesību sekcijas rezultāti
Starptautisko, Eiropas Savienības un cilvēktiesību sekcijā šogad iezīmējās aktuālo globālo notikumu apskats. Sekcijas laureāta titulu un īpašu Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesneses Ingas Reines simpātiju balvu ieguva Marisa Aktumane ar darbu “Mantošanas regulas piemērošanas izaicinājumi Latvijas kontekstā”, kurš izstrādāts LU Juridiskās fakultātes lektores, Augstākās tiesas senatores Kristīnes Zīles zinātniskajā vadībā. Sekcijas atbalstītāja – ZAB “TEGOS” – balvu pasniedza zvērināta advokāte Katrīna Salmgrieze.
Veicināšanas balvas, kā arī I. Reines simpātiju balvas tika piešķirtas Laurai Aleksandrai Bišerei par darbu “Eitanāzijas neatzīšana kā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību pārkāpums pret pacientiem ar neārstējamām slimībām” un Katrīnai Guļānei par darbu “Savvaļas putnu aizsardzība Natura 2000 teritorijās Latvijā: nacionālās prakses atbilstība Putnu direktīvas prasībām.”
Sekcijas dalībnieku vidū bija arī Alma Vilma Arro ar darbu “Jus post bellum: izaicinājumi pēckara tiesiskuma nodrošināšanā starptautiskajās publiskajās tiesībās”, Baiba Kūle ar darbu “Bāzes līniju iesaldēšanas atbilstība starptautiskajām jūras tiesību normām”, Elīna Sintija Lapiņa ar darbu “Jus cogens un sistēmiskā integrācija: starptautisko tiesību fragmentācijas pārvarēšana, risinot piespiedu pazušanas kā noziegumus pret cilvēci”, Katrīna Kļava ar darbu “Pienākumi veselības datu apstrādē: MI akta un VDAR mijiedarbība” un Nils Aigars Pužulis ar darbu “Mākslīgā intelekta konceptualizācija starptautiskajās tiesībās hibrīduzbrukuma gadījumā”. K. Kļava saņēma arī I. Reines veicināšanas balvu.
Darbus šajā sekcijā vērtēja Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnese Inga Reine, Dr. iur. Vija Kalniņa un ZAB “TEGOS” zvērināta advokāte Katrīna Salmgrieze.
Profesora Kalvja Torgāna Galvenā balva
Pēc visu sekciju laureātu sumināšanas ceremonijas kulminācijas brīdis bija profesora Kalvja Torgāna vārdā nosauktās Galvenās balvas pasniegšana. Šī balva ir ne tikai konkursa augstākais novērtējums, bet arī cieņas apliecinājums izcilajam tiesību zinātniekam, akadēmiķim, profesoram Kalvim Torgānam (1939–2021), kura personība un darbs atstājuši dziļas pēdas Latvijas jurisprudences attīstībā. Profesors Torgāns, daudzu juristu skolotājs un padomdevējs, vienmēr ir bijis arī “Jurista Vārda” tuvs domubiedrs – redakcijas atbalstītājs, kritisks domātājs un iedvesmotājs.
Konkursa Galvenās balvas ieguvēju koleģiāli noteica “Jurista Vārda” redakcija, izvērtējot visu tematisko sekciju uzvarētāju darbus. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, uz šīs balvas iegūšanu nevarēja pretendēt Frīdriha Georga fon Bunges Cerību balvas sekcijā pieteiktie darbi.
2025. gada pētniecisko darbu konkursa Galveno balvu saņēma Marisa Aktumane par darbu “Mantošanas regulas piemērošanas izaicinājumi Latvijas kontekstā”. Balvu – “Latvijas Vēstnesis” piešķirto naudas prēmiju un Tiesu namu aģentūras apgādā izdoto grāmatu “Kalvis Torgāns civiltiesībās un dzīvē” – laureātei pasniedza “Latvijas Vēstneša” valdes locekle Ieva Viļuma.
M. Aktumanes konkursā iesniegtais bakalaura darbs “Mantošanas regulas piemērošanas izaicinājumi Latvijas kontekstā” redakcijas ieskatā izceļas ar augstu akadēmisku kvalitāti un praktisku nozīmību. Tajā piedāvāts detalizēts skatījums uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 650/2012 (Mantošanas regula) piemērošanas izaicinājumiem Latvijas un Eiropas Savienības tiesību sistēmas kontekstā. Autore veiksmīgi integrējusi tiesu praksi, doktrīnu un normatīvo analīzi, piedāvājot risinājumus vienotas un paredzamas prakses nodrošināšanai, veicinot tiesisko noteiktību un efektīvu mantojuma lietu izskatīšanu pārrobežu kontekstā. Redakcija šo darbu vērtē kā augstvērtīgu pienesumu Latvijas un Eiropas Savienības tiesību zinātnei, kas turpmāk būs noderīgs avots gan pētniekiem, gan praktiķiem.
● ● ●
“Jurista Vārda” pētniecisko darbu konkursa apbalvošanas svinīgā ceremonija Latvijas Universitātes Mazajā aulā noslēdzās ar sirsnīgiem aplausiem. Mirkli pēc konkursa divdesmitgades redakcija ar gandarījumu var teikt: šī tradīcija ir kļuvusi par neatņemamu Latvijas tiesiskās domas daļu – par vietu, kur satiekas esošie un topoši juristi un tiesībzinātnieki.
Atskatoties uz divdesmit gados piedzīvoto, var droši teikt – juridiskā doma Latvijā ne tikai turpinās, tā aug un zied: kļūst daudzbalsīgāka, dinamiskāka un arvien ciešāk saaug ar Eiropas tiesību telpu.
“Jurista Vārds” ar patiesu lepnumu uzteic ikvienu konkursa dalībnieku – viņu darbi, tematu daudzveidība, pētījumu kvalitāte un domas oriģinalitāte apliecina, ka tiesību zinātnes jaunā paaudze ar savu skatījumu, enerģiju un profesionalitāti turpinās stiprināt Latviju kā tiesisku demokrātisku valsti.
Redakcija saka sirsnīgu paldies arī zinātnisko darbu vadītājiem – par atbalstu jaunajai juristu paaudzei, kā arī visiem žūrijas locekļiem – par darbu vērtēšanai un komentēšanai veltīto laiku!
Tāpat “Jurista Vārds” pateicas konkursa atbalstītājiem, kas nodrošināja pasākuma norisi un balvu fondu: VSIA “Latvijas Vēstnesis”, LU Juridiskajai fakultātei, VSIA “Tiesu namu aģentūra”, kā arī zvērinātu advokātu birojiem “Eversheds Sutherland Bitāns”, “Sorainen”, “TEGOS”, “WALLESS” un Zvērināta advokāta S. Vārpiņa birojam.
Konkursanti, kas netika uz pasākumu, balvas un komentārus par konkursam iesniegto darbu var saņemt “Latvijas Vēstneša” Klientu centrā Bruņinieku ielā 41, Rīgā.