Nolūkā veidot vienotu izpratni par Latvijas valsts karoga likuma normu piemērošanu autore sniedz skaidrojumu par vairāku valstu karogu lietošanas kārtību, kas izriet no normatīvā regulējuma un paražu tiesībām.
Oktobrī TV raidījumā “4. studija” tika rādīts sižets par privātpersonu, kura savas dzīvojamās mājas pagalmā karogu mastā vienlaikus lietoja divus karogus: masta augšā – Latvijas valsts karogu un zem tā – Ukrainas karogu. Persona ar savu rīcību vēlējās demonstrēt savu attieksmi pret Krievijas iebrukumu Ukrainā un izrādīt solidaritāti Ukrainas tautai.
Pašvaldības Administratīvā komisija piemēroja personai sodu – brīdinājumu saskaņā ar Latvijas valsts karoga likuma 23. panta otro daļu par Latvijas valsts karoga lietošanas kārtības pārkāpšanu, kas noteikta Latvijas valsts karoga likuma 6. panta trešās daļas 1. punktā. Pēc soda – brīdinājuma – saņemšanas persona saskaņā ar Latvijas valsts karoga likuma 4. panta ceturto daļu lūdza Ārlietu ministrijas Valsts protokolam skaidrojumu, vai, lietojot Latvijas valsts karogu un Ukrainas karogu 10 m augstā karogu mastā, ir pārkāpts Latvijas valsts karoga likums. Saņemot atbildi, ka Latvijas valsts karoga likums konkrētajā situācijā nav pārkāpts, jo masta augšā kā pirmais tiek lietots Latvijas valsts karogs un abi karogi ir vienādā izmērā (platumā), persona turpināja lietot Latvijas valsts karogu un Ukrainas karogu vienā mastā.
Tomēr pašvaldības policija personu sodīja ar naudas sodu “par klajas necieņas izrādīšanu Latvijas valsts karogam” saskaņā ar Latvijas valsts karoga likuma 23. panta ceturto daļu par to, ka persona neņēma vērā pašvaldības Administratīvās komisijas piemēroto sodu – brīdinājumu un turpināja abus karogus lietot vienā mastā.
Pēc plašās rezonanses presē naudas sods personai gan tika atcelts, taču pašvaldības amatpersona aicināja veikt grozījumus Latvijas valsts karoga likumā, jo tajā neesot noteikts, vai vienā karogu mastā drīkst lietot vairākus karogus vai nē.
Diemžēl likumā nekad nebūs iespējams noregulēt visas iespējamās situācijas, tādēļ normatīvajos aktos ir noteikti pamatprincipi, kurus tiesību piemērotājiem, interpretējot ar dažādām metodēm, iespējams piemērot ikvienā situācijā. Nolūkā veidot vienotu izpratni par Latvijas valsts karoga likuma normu piemērošanu, autore sniedz skaidrojumu par vairāku valstu karogu lietošanas kārtību, kas izriet no normatīvā regulējuma un paražu tiesībām.
Personai piemērotais naudas sods aktualizē divus jautājumus. Pirmkārt, ko nozīmē likumā ietvertais jēdziens “garantēt pienācīgu cieņu valsts karogam”, un pēc kādiem kritērijiem to vērtēt? Otrkārt, vai, lietojot vienā karogu mastā Latvijas valsts karogu un citas valsts karogu, ir pārkāpta Latvijas valsts karoga likumā noteiktā karogu lietošanas kārtība?
Kā izprast un vērtēt jēdzienu “garantēt pienācīgu cieņu valsts karogam”
Cieņas garantēšanu Latvijas valsts karogam var vērtēt pēc trim kritērijiem.
Pirmkārt, vai Latvijas valsts karogs: 1) tiek lietots tādā vietā un apstākļos, kas atbilst valsts simbola statusam, piemēram, neķeras koku zaros, nepieskaras skurstenim, antenām, netiek lietots pie ēkām avārijas stāvoklī utt.; 2) ir tīrs, nesaburzīts, nebojāts (t.i., nav izdilis, iziris vai citādi bojāts); 3) ir likumā noteiktajās platuma–garuma proporcijās, krāsās (tostarp nav izbalējis) un krāsu proporcijās; 4) uz tā nav attēloti jebkādi simboli, zīmes vai uzraksti, un tas nav papildināts ar bārkstīm vai jebkādiem citiem dekoratīviem vai informatīviem elementiem?
Minētie kritēriji izriet no Latvijas valsts karoga likuma 2. panta, 3. panta otrās un trešās daļas un Ministru kabineta 2010. gada 27. aprīļa noteikumu Nr. 405 “Latvijas valsts karoga likuma piemērošanas noteikumi” 15. punkta. Cieņa pret Latvijas valsts karogu ir cieši saistīti ar sabiedrībā vispārpieņemtām morāles normām un uzvedības principiem. Cieņa pret Latvijas valsts karogu izpaužas arī kā rūpīga attieksme pret šo valsts simbolu gan tā kopšanas, gan uzglabāšanas, gan lietošanas ziņā.
Otrkārt, vai Latvijas valsts karogs tiek lietots baltā (vai alumīnija krāsas) karoga mastā ar dekoratīvu uzgali vai baltā (vai dabīga koka, nekrāsotā) karoga kātā ar dekoratīvu uzgali saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 27. aprīļa noteikumu Nr. 405 “Latvijas valsts karoga likuma piemērošanas noteikumi” 22.–26. punktu? Ja karoga kāts vai masts ir krāsots balts, krāsojumam ir jābūt vienmērīgam, nenolupušam, nenobružātam un citādi nebojātam. Ja krāsojums ir ievērojami bojāts, to var tulkot kā klaju necieņu pret Latvijas valsts karogu, jo persona nenodrošina normatīvajos aktos noteiktos valsts simbola lietošanai nepieciešamos apstākļus.
Treškārt, vai Latvijas valsts karogam tiek nodrošināta prioritāte attiecībā pret citiem karogiem saskaņā ar Latvijas valsts karoga likuma 4. panta pirmo daļu, un vai citu karogu, kas tiek lietoti kopā ar Latvijas valsts karogu, platums (vertikālā mala) ir vienāds ar Latvijas valsts karogu saskaņā ar Latvijas valsts karoga likuma 6. panta ceturtajā daļā noteikto? Ja citi likumā minētie karogi ir platāki par Latvijas valsts karogu, tas tulkojams kā klaja necieņa pret Latvijas valsts karogu, jo tādējādi tiek demonstrēts cita karoga lielāks nozīmīgums attiecībā pret valsts simbolu.
Vairāki karogi vienā mastā – kāda ir lietošanas kārtība
Latvijas valsts karoga likuma 6. panta trešā daļa nosaka kārtību, kā Latvijas valsts karogs lietojams kopā ar citiem karogiem, ja ir uzstādīti vairāki karogu masti. Ja pie ēkas ir uzstādīts tikai viens karogu masts, šis likuma pants un likuma 2. pielikuma 2. punktā esošā karogu shēma nav piemērojama.
Tā kā aprakstītajā gadījumā Latvijas valsts karogs tika lietots karogu masta augšā kā pirmais un Ukrainas karogs atradās zem tā, konstatējams, ka Latvijas valsts karoga likuma 4. panta pirmajā daļā noteiktā karogu protokolārā kārtība ir ievērota. Karogi tika lietoti baltā karogu mastā ar dekoratīvo uzgali, kas atbilst Ministru kabineta 2010. gada 27. aprīļa noteikumu Nr. 405 prasībām. Pašvaldības policija administratīvajā aktā nebija konstatējusi nevienu pazīmi, kas liecinātu par klajas necieņas izrādīšanu Latvijas valsts karogam, tādējādi naudas soda piemērošana personai nebija motivēta. Pašvaldības Administratīvās komisijas soda – brīdinājuma – neizpildīšana pati par sevi nevar tikt tulkota kā klaja necieņa pret Latvijas valsts karogu.
Latvijas valsts karoga likumā nav ietverts aizliegums vienā karogu mastā lietot vairākus karogus, un tas nav uzskatāms par sākotnējo atklāto likuma robu.
Pirmkārt, starptautiski vispārpieņemtā karogu lietošanas etiķete paredz, ka atkarībā no karogu masta augstuma tajā vienlaikus drīkst lietot 1–3 karogus. Parasti gan tie ir dažādu kategoriju karogi, piemēram, valsts karogs, reģiona karogs un pilsētas karogs vai arī valsts karogs un uzņēmuma karogs. Valsts karogs vienmēr tiek lietots masta augšā kā pirmais (nozīmīgākais). Tomēr vairākus karogus vienā mastā lieto reti.
Otrkārt, vēsturiski ir veidojusies paraža, ka pēc kara vai militāra konflikta uzvarētājvalsts savu valsts karogu paceļ mastā virs sakautās valsts karoga, tādējādi ar simbolu palīdzību parādot cīņas rezultātu. Lai gan raksta sākumā izklāstītajā gadījumā persona, vienā karogu mastā lietojot Latvijas valsts karogu un Ukrainas karogu, neievēroja šo vēsturiski veidojušos tradīciju, tā nav administratīvi sodāma rīcība, jo neviens normatīvais akts neparedz saukt pie atbildības personu par karogu lietošanas tradīciju neievērošanu. Sodīšanas nepieļaujamība bez likuma ir nostiprināta arī Latvijas Republikas Satversmē.
Ja persona vēlas paust atbalstu kādai tautai, kura cieš no svešas varas uzbrukuma, bet tās privātīpašumā ir uzstādīts tikai viens karogu masts, risinājums būtu vienas valsts karogu pacelt karogu mastā, bet otru – karoga kāta turētājā pie dzīvojamās ēkas. Tādējādi tiktu ievērotas arī vēsturiskās paražas.
Karogu lietojums valsts svētkos un starptautiskās sporta sacensībās
Normatīvie akti neaizliedz Latvijas valsts karogu lietot vertikāli. Šis jautājums varētu kļūt aktuāls valsts svētku kontekstā, kad ar Latvijas valsts karogiem tiek rotāta pilsētvide. Latvijas valsts karogus, karogu banerus vai auduma lentes valsts karoga krāsās un krāsu proporcijās drīkst lietot īpaši šim nolūkam paredzētos stiprinājumos pie laternu stabiem vai arī nostiprinātus pie trosēm, kas novilktas, piemēram, pāri ielai no vienas ēkas fasādes uz pretējo pusi. Arī pašas ēku fasādes drīkst rotāt ar auduma lentēm Latvijas valsts karoga krāsās un krāsu proporcijās (parasti to dara valsts un pašvaldību iestādes) saskaņā ar Latvijas valsts karoga likuma 17. panta pirmo un otro daļu. Vienīgi jāatceras, ka diennakts tumšajā laikā šīs auduma lentes ir jāizgaismo (starptautiski pieņemtās paražu tiesības), un tās bauda tieši tādu pašu tiesisko aizsardzību kā pats valsts karogs saskaņā ar Latvijas valsts karoga likuma 17. panta trešo daļu.
Valstu karogus vertikāli bieži lieto arī starptautiskās sporta sacensībās, kurās piedalās vienas vai vairāku ārvalstu pārstāvji. Arī vertikāli lietojot karogus, ir jāievēro Latvijas valsts karoga likuma 4. panta pirmajā daļā noteiktā karogu protokolārā kārtība. Atgādināms, ka nolūkā garantēt Latvijas valsts karogam pienācīgu cieņu, citu valstu karogiem ir jābūt vienādā platumā ar Latvijas valsts karogu. Gadījumos, kad citu valstu karogi tiek lietoti vertikāli, ir jāpievērš uzmanība tam, kurai karoga krāsai vai simbolam jāatrodas karoga kreisajā malā – tas ir noteikts attiecīgās valsts normatīvajos aktos, un šo prasību ignorēšana ir uzskatāma par klaju necieņu pret attiecīgās valsts simbolu.
Nevienam nav ļauts patvaļīgi mainīt citas valsts karoga proporcijas, kas noteiktas attiecīgās ārvalsts normatīvajos aktos. Latvijas normatīvie akti gan nodrošina tiesisko aizsardzību tikai Latvijas valsts karogam, tādēļ personu par citas valsts karoga nepareizu lietošanu vai karoga proporciju patvaļīgu mainīšanu sodīt nevar.
Karogs pie pašvaldības domes ēkas
Ņemot vērā šī “Jurista Vārda” tematisko ievirzi ar skatu pašvaldību virzienā, jānorāda, ka Latvijas valsts karoga likuma 5. panta pirmā daļa nosaka, ka valsts karogs pie pašvaldību domju ēkām jālieto pastāvīgi. Nereti gan pie šīm ēkām ir uzstādīti vairāki karogu masti, no kuriem kādā netiek lietots neviens karogs. Minētā sakarā norādāms, ka starptautiski vispārpieņemtā karogu lietošanas etiķete neparedz karogu mastus turēt tukšus, tādēļ tos ieteicams “aizpildīt” ar Latvijas valsts karogiem. Piemēram, ja pie pašvaldības ēkas ir uzstādīti trīs karogu masti, bet tajos tiek lietots tikai Latvijas valsts karogs un attiecīgās administratīvās teritorijas (piemēram, valstspilsētas vai novada pašvaldības teritorijas) karogs, tad brīvajā karogu mastā lieto otru Latvijas valsts karogu, veidojot kombināciju: Latvijas valsts karogs – administratīvās teritorijas karogs – Latvijas valsts karogs.
Atšķirībā no pašvaldību domēm fiziskās personas pie savām dzīvojamām ēkām ikdienā karogu mastā drīkst lietot Latvijas valsts karoga vimpeli, taču Latvijas valsts karoga likuma 7. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajos datumos mastā ir jālieto Latvijas valsts karogs attiecīgā noformējumā. Ja likumā noteiktajos datumos karogu mastā pie dzīvojamās ēkas plīvos Latvijas valsts karoga vimpelis, nevis Latvijas valsts karogs, personu var saukt pie atbildības saskaņā ar Latvijas valsts karoga likuma 23. panta otro daļu.
Lai gan normatīvie akti neprasa Eiropas Savienības karoga obligātu lietošanu pie pašvaldību domju ēkām, tas bieži tiek darīts. Ja pašvaldības dome pie ēkas lieto arī Eiropas Savienības karogu, ir jāievēro Latvijas valsts karogu likuma 4. panta pirmajā daļā noteiktā protokolārā kārtība. Šī prasība vienādi attiecas gan uz mastos lietotiem karogiem, gan karogu kātos lietotiem karogiem.
Ja karogu masts tiek turēts tukšs, bez karoga, tā nav sodāma rīcība, bet liecina par starptautiski vispārpieņemtās karogu lietošanas etiķetes nezināšanu vai apzinātu ignorēšanu.