ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Jaunievēlētās pašvaldības domes pirmās sēdes sasaukšana

Jaunievēlētās domes pirmo sēdi sasauc pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Pašvaldības domes vēlēšanu likumā noteiktajā kārtībā.¹ Pašvaldības domes vēlēšanu likums šajā sakarā vien noteic termiņu, kādā pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs uzaicina jaunievēlētos domes deputātus uz domes pirmo sēdi. Ja pašvaldības vēlēšanu komisijas lēmums par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu nav ticis pārsūdzēts, ne agrāk kā 10 dienas un ne vēlāk kā 20 dienas pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs uzaicina jaunievēlētos deputātus uz pirmo domes sēdi.² Vēlēšanu rezultātu paziņošanas diena nosakāma atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam, savukārt minētā termiņa atskaiti sāk nākamajā dienā, ievērojot, ka skaitītas tiek visas dienas, ne tikai darba dienas.

Ar deputātu “uzaicināšanu” uz domes sēdi saprotama domes sēdes sasaukšana Pašvaldību likuma izpratnē, nosakot sēdes darba kārtību, norises laiku un vietu un paziņojot par to deputātiem.³ Vispārīgi kārtību, kādā deputāti tiek uzaicināti uz domes sēdi, nosaka pašvaldības darba reglamentā, taču attiecībā uz jaunievēlētās domes pirmo sēdi šo kārtību var nebūt iespējams pilnībā ievērot (piemēram, pašvaldības darba reglaments paredz, ka informācija tiek nosūtīta uz deputātu pašvaldības e-pastiem, taču deputātiem vēl nav izveidotas e-pasta adreses), līdz ar to piemēro tādu paziņošanas kārtību un izmanto tādus saziņas kanālus, kur deputāti ir sasniedzami. Ievērojams arī tas, ka domes sēdes diena nosakāma tādā datumā, kas iekļaujas Pašvaldības domes vēlēšanu likumā minētajā termiņā.

Jāpiemin vēl viens aspekts, kam visos gadījumos var nebūt nozīmes, bet atsevišķās situācijās nozīme var būt būtiska. Proti, termiņš pirms domes sēdes, kādā jaunievēlētajiem deputātiem ir paziņots par šo sēdi un tajā izskatāmajiem jautājumiem. Arī domes pirmā sēde kā jebkura cita domes sēde var tikt sasaukta kā kārtējā sēde un kā ārkārtas sēde, kas attiecīgi nosaka, cik ilgu laiku pirms sēdes deputāti tiek informēti, tostarp par sēdē izskatāmajiem domes lēmumu projektiem un ar tiem saistītajiem materiāliem. Kārtējās sēdes gadījumā informācijai ir jābūt pieejamai ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms sēdes, savukārt ārkārtas sēdes gadījumā – ne vēlāk kā trīs stundas pirms sēdes.⁴ Turklāt, nosakot šo termiņu, ņemami vērā administratīvā procesa nosacījumi, ka procesuālais termiņš, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu. Savukārt procesuālais termiņš, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu.⁵ Šajā gadījumā gan, ņemot vērā likuma redakciju, termiņš skaitāms “uz atpakaļu”, proti, kārtējās sēdes gadījumā no plānotās sēdes dienas skaitot uz atpakaļu trīs darba dienas, un ceturtajā dienā sēde būtu izsludināma, lai to uzskatītu par kārtējo sēdi (tātad starp sēdes izsludināšanas dienu un norises dienu ir trīs pilnas darba dienas). Šis jautājums ir ticis vērtēts arī tiesu praksē, atzīstot, ka “vārdi “pirms” nozīmē, ka jābūt divām pilnām [nedēļām] pirms dienas, kad notiek domes sēde”.⁶ Tādā pašā kārtībā skaitāmas arī stundas, sasaucot ārkārtas sēdi. Turklāt, ja sēde ir sasaukta savlaicīgi, sēdes vadītājs jeb amatpersona, kura sasauc sēdi, var arī grozīt sēdes darba kārtību, ievērojot, ka pēdējie grozījumi var tikt veikti tikai pirms iepriekš minēto termiņu iestāšanās, tādējādi nodrošinot, ka deputātiem galējā darba kārtības redakcija un saistītie materiāli ir pieejami likumā noteiktajos termiņos.

Atgriežoties pie jautājuma, kāpēc varētu būt jāvērtē, vai domes pirmā sēde tiek sasaukta kā kārtējā vai kā ārkārtas sēde, ir apskatāmi divi aspekti. Pirmais – sasaucot domes ārkārtas sēdi, citstarp tiek norādīts ierosinātā jautājuma steidzamības pamatojums, norādot sekas, kas iestāsies, ja jautājums netiks risināts steidzami.⁷ Tātad gadījumā, kad domes sēde tiek sasaukta termiņā, kas ir mazāks par trim darbdienām līdz sēdei, papildus sēdes darba kārtībai un citai saistītai informācijai vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs norāda arī minēto steidzamības pamatojumu. Jāteic, ka tieši attiecībā uz domes pirmo sēdi steidzamības pamatojums ir samērā vienkāršs un pat formāls, jo likums nosaka konkrētu termiņu, kādā pēc vēlēšanām ir jāsasauc domes pirmā sēde, lai nekavētu jaunievēlētās domes darbības uzsākšanu un nodrošinātu pašvaldības darba nepārtrauktību. Tajā pašā laikā varētu arī norādīt uz to, ka Pašvaldības domes vēlēšanu likums paredz elastīgu un pietiekamu termiņu, lai jaunievēlētos deputātus uz domes pirmo sēdi uzaicinātu savlaicīgi – kā uz kārtējo sēdi.