Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā, 21. gadsimta pirmajās desmitgadēs ir tikuši meklēti jauni, efektīvāki risinājumi nodarbinātības attiecību regulējumam valsts pārvaldē. Tradicionālā pieeja pretstatīt valsts dienestā (gan karjeras, gan amatu dienesta modeļu) nodarbinātos no vispārējo darba tiesisko attiecību ietvaros nodarbinātajiem tiek pārskatīta, meklējot elastīgus un valsts pārvaldes mērķu sasniegšanai piemērotus nodarbinātības attiecību risinājumus.1 Robežas starp tradicionālajiem nodarbinātības attiecību modeļiem izzūd arī tādēļ, ka vairākas Eiropas Savienības direktīvas darba tiesisko attiecību harmonizēšanas jomā attiecas arī uz valsts pārvaldē nodarbinātajiem, aizvien mazinot atšķirības starp valsts dienestu un parastām darba tiesiskajām attiecībām. Lietderīgi atgādināt, ka attiecībā uz tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem bija iecerēts atteikties no nošķīruma starp civildienesta un darba tiesiskajās attiecībās nodarbinātajiem un vairāki elastīgi personāla vadības instrumenti bija paredzēti 2014. gadā Saeimā iesniegtajā, bet lielas pretestības dēļ nepieņemtajā Valsts dienesta likumprojektā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes