Pašvaldību tiesības pēdējo piecu gadu laikā attīstījušās vairākos aspektos. 2020. gadā pieņemts un 2021. gadā faktiski darbību sāka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, ar kuru būtiski samazināts pašvaldību skaits un ieviesta jauna administratīvo vietu terminoloģija (republikas pilsētu vietā valststpilsētas). Par šo likumu Satversmes tiesā bijušas vairākas tiesvedības un publicēti vairāki raksti.1 2022. gadā pieņemts un no 2023. gada 1. janvāra stājies spēkā Pašvaldību likums, aizstājot novecojušo likumu “Par pašvaldībām”. Satversmes tiesā ar pašvaldībām saistītais regulējums analizēts vairākkārt. Šajā pēc “Jurista Vārda” redakcijas aicinājuma sagatavotajā rakstā esmu norādījis uz četrām Satversmes tiesas lietām (neskaitot jau minētās lietas administratīvi teritoriālās reformas ietvaros), kurām ilgtermiņā varētu būt paliekoša ietekme pašvaldības regulējošo konstitucionālo normu izpratnē.
1. Pieteikuma formulējums Satversmes tiesai, ja pieteikumu iesniedz pašvaldība par ministra rīkojumu, ar kuru apturēti pašvaldības saistošie noteikumi
Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 5. punktu viena no Satversmes tiesā skatāmo lietu grupām ir pieteikumi par “tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes pieņemto lēmumu”. Šī lietu grupa izriet no Pašvaldību likuma 66. pantā (iepriekš – likuma “Par pašvaldībām” 49. pantā) paredzētā regulējuma par viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra tiesībām apturēt “prettiesisku saistošo noteikumu vai to atsevišķu normu darbību”. Ministra rīkojums pēc būtības ir iekšējs lēmums valsts pārvaldes ietvaros, jo ir vērsts uz pašvaldību, taču tam ir ārēja iedarbība – tas aptur ārēja normatīva tiesību akta darbību. Līdz pat 2023. gadam šo pieteikumu iesniegšana un izskatīšana nebija konsekventa, jo dažādi bija gan pieteicēju prasījuma formulējumi, gan Satversmes tiesas lietu nosaukumu un rezolutīvo daļu formulējumi. Proti, bija sastopami gan pieteikumi, kuros bija prasīts “atzīt ministra rīkojumu par neatbilstošu likuma “Par pašvaldībām” 49. pantam”,2 gan tādi, kuros ministra rīkojumu bija lūgts atzīt par neatbilstošu tiesību normām, ar kurām pašvaldība bija pamatojusi savas tiesības izdot apturētos saistošos noteikumus”.3 Vēl vairāk – šajā lietu kategorijā Satversmes tiesa lietu ierosināja atbilstoši formulējumam, kāds bija lietots pieteikumā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes