ŽURNĀLS Tiesību prakse

Četrās lietās vērtēts pašvaldības saistošo noteikumu tiesiskums: lietā Nr. 2021-12-03 par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu apmēra ierobežojumiem Rīgā;¹ lietā Nr. 2023-10-03 par trešo valstu pilsoņu izslēgšanu no nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu saņēmēju loka Jūrmalā;² lietā Nr. 2023-27-03 par azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem Rīgā;³ lietā Nr. 2023-43-03 par sešus gadus vecu bērnu uzņemšanu Rīgas skolu 1. klasēs.⁴

Trīs lietās pārbaudīts, vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pamatoti apturējis pašvaldības saistošo noteikumu darbību: lietā Nr. 2019-17-05 par iedzīvotāju aptaujas rīkošanu Ikšķiles novadā;⁵ lietā Nr. 2022-13-05 par aizliegumu organizēt azartspēles Ķekavas novadā;⁶ lietā Nr. 2022-16-05 par nodevu iebraukšanai īpaša režīma zonā Jūrmalā.⁷

Divās lietās vērtēta pašvaldības domes atlaišana: lietā Nr. 2020-16-01 par Rīgas domes atlaišanu saistībā ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu;⁸ lietā Nr. 2024-20-01 par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanu saistībā ar pašvaldības budžeta izstrādi un apstiprināšanu.⁹

Trīs lietās pārbaudīts administratīvi teritoriālās reformas tiesiskums: lietā Nr. 2020-37-0106 par Skultes pagasta iekļaušanu Saulkrastu novadā un Ikšķiles novada apvienošanu ar Ogres novadu;¹⁰ lietā Nr. 2020-43-0106 par Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam, Inčukalna pagasta iekļaušanu Siguldas novadā, kā arī Garkalnes pagasta un Vangažu pilsētas iekļaušanu Ropažu novadā;¹¹ lietā Nr. 2020-41-0106 par administratīvi teritoriālo reformu attiecībā uz Ilūkstes novadu, Ozolnieku novadu un citiem novadiem.¹²

Visbeidzot divās lietās vērtēta tādu likuma normu satversmība, kas skar pašvaldības: lietā Nr. 2022-17-01 par pāreju uz jaunu Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības institucionālo modeli;¹³ lietā Nr. 2022-41-01 par pašvaldību pienākumu demontēt padomju un nacistisko režīmu slavinošus objektus.¹⁴

Turpmāk sniegts īss ieskats katrā no minētajām lietām.¹⁵

1. Lietas par pašvaldības saistošajiem noteikumiem

Lieta Nr. 2021-12-03¹⁶

Satversmes tiesa 2021. gada 3. decembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021-12-03 “Par Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošo noteikumu Nr. 111 “Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” 11. punkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam”.

Lietā vērtēta tiesību norma, kas ierobežo nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu apmēru.

Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Tajā norādīts, ka pieteicēja administratīvajā lietā kopš 2018. gada saņēma nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu, jo bija veikusi ēkas fasādes renovācijas un izgaismošanas darbus. Minētais atvieglojums tai piešķirts uz pieciem gadiem. Savukārt 2020. gada 30. janvārī stājās spēkā apstrīdētā norma, kas noteica, ka nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu apmērs juridiskajai personai taksācijas gadā nedrīkst pārsniegt 10 000 eiro. Līdz ar to pieteicējai pārrēķināts nekustamā īpašuma nodoklis par laiku no 2020. gada februāra līdz 2020. gada decembrim. Tādējādi apstrīdētā norma neatbilst tiesiskās paļāvības aizsardzības principam un nepamatoti ierobežo tiesības uz īpašumu.

Satversmes tiesa atzina, ka valstij, nosakot un realizējot savu nodokļu politiku, ir plaša rīcības brīvība. Attiecībā uz normām, kas regulē nodokļu atvieglojumus, minētā rīcības brīvība ir vēl plašāka. Tomēr arī šādu normu izdevējam ir jāievēro tiesiskās paļāvības aizsardzības princips. Proti, lai arī tiesību normu izdevējam attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus grozošām vai atceļošām normām ir relatīvi plaša rīcības brīvība, atsevišķos izņēmuma gadījumos personai var rasties tiesiskā paļāvība uz šādu atvieglojumu attiecināmību uz to konkrētā, ierobežotā laika posmā. Tāda situācija, ka kādai nozarei vai personai tikai uz politiskas iniciatīvas pamata tiek nodrošināta labvēlīgāka attieksme uz nenoteiktu laiku, to piesaistot politisko prioritāšu izmaiņu riskam, ir jānošķir no gadījuma, kad persona ir veikusi noteiktas darbības un izpildījusi noteiktus, tostarp ar finanšu ieguldījumu saistītus kritērijus, lai saņemtu laikā ierobežotu, konkrētu nodokļa atvieglojumu vai cita veida atbalstu.

Satversmes tiesa norādīja, ka tiesību normas izdevējam ir pienākums regulāri pārskatīt piešķirtos nodokļu atvieglojumus. Tomēr šādai analīzei ir jābūt sistemātiskai un jāietver tādi faktos un politiskajās izvēlēs balstīti aspekti kā nodokļa atvieglojuma efektivitāte mērķa sasniegšanā, mērķa sasniegšanas turpmākā nepieciešamība un konkrēts nodokļa atvieglojuma apmēra izvērtējums. Personas tiesisko paļāvību nav pieļaujams pārkāpt, pamatojoties uz abstraktu sabiedrības finansiālo vai cita veida ieguvumu, jo šāda pieeja neļauj līdzsvarot abu pušu intereses un novērst tādu situāciju, ka personai tiek radīts nesamērīgs kaitējums. Tāpat būtiska nozīme ir arī izpratnei par to, kas ir skartās personas un kādā apmērā to tiesības tiek ietekmētas. Tādējādi tiesiskās paļāvības aizsardzības principam kopsakarā ar tiesībām uz īpašumu neatbilst tāda situācija, ka personas finansiālo saistību apmērs, kas izriet no pienākuma maksāt nekustamā īpašuma nodokli par konkrēto īpašumu un uz kura saglabāšanu noteiktu laika periodu konkrētu iemeslu dēļ tai radusies tiesiska paļāvība, tiek palielināts bez īpaša pamatojuma vai izvērtējuma.

Ievērojot minēto, Satversmes tiesa secināja, ka Rīgas dome nav vispusīgi un pilnvērtīgi pārliecinājusies par apstrīdētās normas ietekmi uz jau pastāvošām tiesiskajām attiecībām. Līdz ar to apstrīdētā norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk arī – Satversme) 1. panta tvērumā ietilpstošajam tiesiskās paļāvības aizsardzības principam kopsakarā ar Satversmes 105. panta pirmo teikumu.

Lieta Nr. 2023-10-03¹⁷

Satversmes tiesa 2024. gada 11. jūlijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2023-10-03 “Par Jūrmalas pilsētas domes 2012. gada 11. oktobra saistošo noteikumu Nr. 37 “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību” 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam”.

Lietā vērtēta tiesību norma, kas no nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu saņēmēju loka izslēdz trešo valstu pilsoņus.

Lieta ierosināta pēc Senāta pieteikuma. Tajā norādīts, ka apstrīdētā norma piešķir tiesības saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu tikai Eiropas Savienības dalībvalstu (tostarp Latvijas), Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem, kā arī Latvijas nepilsoņiem. Tomēr šādai atšķirīgai attieksmei pret nodokļa maksātājiem nav objektīva un saprātīga pamata. Līdz ar to apstrīdētā norma neatbilst diskriminācijas aizlieguma principam.

Satversmes tiesa atzina, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji, kas maksā šo nodokli par Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā esošu nekustamo īpašumu un ir deklarējuši savu pamata dzīvesvietu minētās pašvaldības teritorijā, atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos. Taču apstrīdētā norma nošķir Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņus un Latvijas nepilsoņus no citu valstu pilsoņiem – ja personas pilsonības valsts nav kāda no minētajām valstīm vai personai nav Latvijas nepilsoņa statusa, tad tai nav tiesību saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu.