No 2025. gada 1. decembra līdzās tādiem unikāliem Latvijas produktu nosaukumiem kā Aglonas maizes veistūklis Rucavas baltais sviests, Latvijas lielie pelēkie zirņi, Carnikavas nēģi un Salacgrīvas nēģi, arī Latvijas amatnieki var pieteikt aizsardzībai savus unikālos amatniecības un rūpniecības ražojumu nosaukumus kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.
Lai gan ģeogrāfiskās norādes kā intelektuālā īpašuma tiesības ir starptautiski atzītas jau kopš 1883. gada ar Parīzes konvenciju par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (turpmāk – Parīzes konvencija),1 Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) vienota ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība tika ieviesta pakāpeniski – 1970. gadā uz vīniem, kopš 1989. gada – attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, bet kopš 1992. gada – attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem.2 Taču līdz šim nebija vienotas aizsardzības sistēmas amatniecības un rūpniecības ražojumiem, kā, piemēram, ražojumiem no stikla, koka vai akmens. Lai aizsargātu savus unikālos amatniecības ražojumus, vairākās dalībvalstīs spēkā bija nacionālās sui generis sistēmas, tomēr nebija mehānisma kā savstarpēji atzīt šīs valstu izveidotās aizsardzības sistēmas, apliecinot šo ražojumu saikni ar konkrēto ģeogrāfisko apgabalu un tajā pārmantotajām tradīcijām.
2023. gada 18. oktobrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2411 par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko groza Regulas (ES) 2017/1001 un (ES) 2019/1753 (turpmāk – Regula (ES) 2023/2411), nosakot, ka no 2025. gada 1. decembra ES līmenī darbosies vienota ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība amatniecības un rūpniecības ražojumiem,3 tādējādi izveidojot efektīvu un pārredzamu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēmu visā ES. Tātad ar šo regulējumu tiek papildināta jau šobrīd spēkā esošā aizsardzības sistēma, ievērojot līdzīgu pieeju un nosacījumus tai, kas ir pamatā lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu, vīnu un stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu aizsardzībai kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.
Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes jēdziena un tiesiskā regulējuma pirmsākumi
Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir intelektuālā īpašuma tiesības, un, lai gan pastāv uzskats, ka tās var aizstāt ar preču zīmēm, it īpaši kolektīvajām zīmēm, jo arī preču zīmes palīdz patērētājiem identificēt un atšķirt produkta izcelsmi, atšķirībā no preču zīmēm ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsargā ražojuma nosaukumu, kuram ir konkrēta ģeogrāfiskā izcelsme un kura īpašības vai reputācija ir atkarīga no tā konkrētās izcelsmes.
Ģeogrāfiskās norādes un preču zīmes ir atšķirības zīmes, kas patērētājiem dod iespēju tirgū atšķirt preces un pakalpojumus. Abi apzīmējumi sniedz informāciju par preces vai pakalpojuma izcelsmi un ļauj patērētājiem saistīt konkrētu kvalitāti ar preci vai pakalpojumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes