ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

13. Janvāris 2026   •   Nr.1 (1419)

Datu valsts inspekcijas loma regulatīvās smilškastes izveidē un tās darbības atbilstības uzraudzībā
Agita Silniece
Datu valsts inspekcijas Prevencijas nodaļas juriskonsulte 
Lauris Linabergs
Datu valsts inspekcijas Prevencijas nodaļas vadītāja vietnieks 

Ievads

Mākslīgā intelekta akta1 (turpmāk – MI akts) viens no konceptuāli jaunākajiem elementiem, lai strukturētu sadarbības platformu starp valsti un mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) izstrādātājiem, kur drošība un pamattiesību aizsardzība tiek integrēta jau sistēmas izstrādes un testēšanas posmā, ir dalībvalsts pienākums nodrošināt vismaz vienu “regulatīvo smilškasti”2 (turpmāk – smilškaste). Iekļaujot MI aktā VI nodaļu, likumdevējs pirmo reizi Eiropas Savienības līmeņa tiesību aktā ievieš “eksperimentālu telpu” (regulatīvo smilškasti) inovatīvu risinājumu izstrādei, apmācībai un testēšanai ciešā sadarbībā ar uzraugošajām iestādēm.

Būtiska loma smilškastes darbībā ir kompetentajām iestādēm, kuras ir noteiktas kā tirgus uzraudzības iestādes. MI akta 57. panta 10. punktā īpaši uzsvērts, ka gadījumos, kad inovatīvā MI sistēma ietver personas datu apstrādi vai atrodas citu datu piekļuvi nodrošinošu iestāžu uzraudzībā, nacionālajai datu aizsardzības iestādei un citām kompetentajām iestādēm ir jābūt iesaistītām smilškastes darbībā un jāveic attiecīgo aspektu uzraudzība. Līdz ar to smilškaste tiek konstruēta kā horizontāls mehānisms, kas sasaista vairākus normatīvos regulējumus (MI aktu, Vispārīgo datu aizsardzības regulu3 (turpmāk – Datu regula) u.c. nozaru regulējošos normatīvos aktus) un uzraudzības iestāžu savstarpējo sadarbību, nevis kā izolēta MI akta smilškaste.4

Attiecībā uz Datu valsts inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) lomu MI akta noteikto uzdevumu izpildē, tai skaitā smilškastes nodrošināšanā, ir jāņem vērā, ka tā vienlaikus ir gan personas datu aizsardzības uzraudzības iestāde, gan MI akta tirgus uzraudzības iestāde vairumam MI akta III pielikumā noteikto augsta riska MI sistēmu, kā arī MI akta 5. pantā minētajai aizliegtajai praksei.5 Līdz ar to vienā un tajā pašā smilškastes projektā Inspekcijai ir jāseko līdzsvaram starp inovāciju atbalstīšanu un MI sistēmas izmantošanas atbilstību, nododot to ekspluatācijā, ne tikai balansējot MI akta prasības, bet arī Datu regulas6 prasības.

Autori šī raksta ietvaros aplūkos trīs dažādus ar smilškastes izveidošanu nacionālā līmenī saistītus aspektus, kas, pirmkārt, skar smilškastes kā institūta konstrukciju un tās mērķi; otrkārt, personas datu apstrādes nosacījumus smilškastē un tās mijiedarbību ar Datu regulu; treškārt, Inspekcijas lomu un mijiedarbības modeli, ievērojot dubulto funkciju gan kā datu aizsardzības, gan kā tirgus uzraudzības iestādei.

 

Regulatīvās smilškastes konstrukcija un tās mērķi

Eiropas Savienības līmenī smilškaste7 MI jomā ir ieviesta kā jauns institucionāls instruments,8 kura mērķis ir nodrošināt kontrolētu vidi inovatīvu MI sistēmu izstrādei, apmācībai, testēšanai un validēšanai pirms to laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā.9 Tā nav klasiskā pilotprojekta vai pētnieciska testa forma, bet īpaši regulēta sadarbība starp izstrādātājiem un uzraudzības iestādēm.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Paula Lipe
Numura tēma
Datu aizsardzība pārmaiņu laikā: tiesības un tehnoloģijas
1 komentāri
Jurista Vārds
Notikums
Svētki Gaismas pilī  par godu “Jurista Vārda” pārmaiņām  
Pagājušā gada decembrī Latvijas spēcīgākais tieslietu žurnāls “Jurista Vārds” piedzīvoja būtiskas pārmaiņas: sekojot informācijas laikmeta prasībām, redakcija mainīja gan drukātā formāta iznākšanas ritmu un veidu (no nedēļas žurnāla uz 144&nbs ...
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Jauns profesores Inetas Ziemeles monogrāfijas izdevums  
Latvijas valsts nepārtrauktības (kontinuitātes) doktrīnas starptautiski tiesiskais pamatojums un tās juridisko seku analīze, kā arī nošķiršana no valsts pēctecības teorijas – šie ir jautājumi, kas atrodas prof. Inetas Ziemeles tikko kā iznākuš ...
Jurista Vārds
Notikums
Latvijā atzīmē Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 75. gadadienu  
Ar mērķi nodrošināt mieru Eiropas kontinentā 1950. gada 4. novembrī Eiropas Padome Romā pieņēma Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (turpmāk – Konvencija). Latvija par Eiropas Padomes dalībvalsti kļuv ...
Sannija Matule
Akadēmiskā dzīve
Aizvadītais gads tiesību zinātnei devis daudz jaunu pētījumu
Turpinot jau iedibināto praksi, “Jurista Vārds” ir sagatavojis kārtējo pārskatu par jaunākajiem aizstāvētajiem promocijas darbiem tiesību zinātnē 2025. gadā, pārskatā ietverot arī vienu 2024. gada nogalē aizstāvētu darbu. Pārskata periodā dokt ...
AUTORU KATALOGS