Raksta mērķis ir analizēt normatīvo regulējumu, kas nosaka pašvaldības policijas kompetenci sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības nodrošināšanā, konstatēt iespējamās problēmas un piedāvāt tām risinājumus.
Latvijas Republikas Satversmes 89. pants noteic, ka “valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem”.1 Zinātniskajā literatūrā ir atzīmēts, ka Satversmes 89. pantā ietvertā norma “uzliek valsts institūcijām divējādus pienākumus: (a) negatīvu (pasīvu) pienākumu atturēties no darbībām, kas pārkāpj vai objektīvi riskē pārkāpt privātpersonu pamattiesības; (b) pozitīvu (aktīvu) pienākumu veikt noteiktas darbības, lai nodrošinātu privātpersonām iespēju brīvi un netraucēti baudīt savas pamattiesības [..]”.2 Minētais norāda uz nepieciešamību valstij radīt tādus apstākļus, kuros persona justos droši. Personu un sabiedrības drošības garantēšana ir viens no policijas uzdevumiem.
Likuma “Par policiju” izpratnē policija Latvijā sastāv no Valsts policijas, pašvaldības policijas un ostas policijas.3 Pašvaldības policija savas kompetences ietvaros darbojas attiecīgajā administratīvajā teritorijā, kā arī citā pašvaldības administratīvajā teritorijā, ja tā ir deleģējusi likumā “Par policiju” noteikto uzdevumu izpildi. Pašvaldības policija ir iekļauta attiecīgās pašvaldības sastāvā, bet darba organizācijas jautājumos tā sadarbojas ar Valsts policiju. Secināms, ka normatīvais regulējums skaidri nosaka policijas darbību telpā (teritorijā). Vai tikpat skaidri ir noteikta šo iestāžu kompetence?
Vienā no savām revīzijām Valsts kontrole ir norādījusi: “Sabiedrībā aizvien aktuālāki kļūst jautājumi, kas skar valsts un pašvaldības kompetenci sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, tāpēc ir būtiski saprast, kāda loma sabiedriskās kārtības nodrošināšanā ir atvēlēta vietējo pašvaldību institūcijām un kā tās iesaistās sabiedriskās kārtības nodrošināšanā”.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes