ŽURNĀLS Tiesību prakses komentāri

13. Janvāris 2026   •   Nr.1 (1419)

Tiesībās saņemt informāciju ietilpst arī piekļuve WhatsApp saziņai
Ph. D.
Viktorija Soņeca
Latvijas Eiropas Savienības tiesību asociācijas biedre 

Ievads

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa (turpmāk – VT) Stevi un The New York Times/Komisija lietā (turpmāk – Stevi lieta)1 secināja, ka arī neformāla digitālā saziņa var iegūt dokumenta statusu un attiecīgi šādai saziņai jābūt reģistrētai, kā arī tai var lūgt piekļuvi. Tomēr pirms pāriet pie VT secinājumiem, iesākumā norādāms uz tiesību saņemt informāciju juridisko ietvaru.

Latvijas Republikā (turpmāk – Latvija) nacionālajā līmenī tiesības saņemt2 informāciju “ir garantētas Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā kā tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa un ir viens no demokrātiskas sabiedrības pamatiem”.3 Turklāt Satversmes 104. pantā nostiprinātas tiesības ikvienam vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības, bet Informācijas atklātības likums konkretizē kārtību, kādā privātpersona ir tiesīga saņemt informāciju iestādē. Savukārt Eiropas Savienības (turpmāk – ES) līmenī Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) 42. pants noteic tiesības piekļūt dokumentiem. Respektīvi, ikvienam ES pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā ES dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības piekļūt ES iestāžu un struktūru dokumentiem neatkarīgi no to veida. Kā to ir uzsvērusi Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – Tiesa), atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 15. panta 1. punktam, lai veicinātu labu pārvaldību un nodrošinātu sabiedrības līdzdalību, ES iestādēm un struktūrām jādarbojas iespējami atklāti. Līdz ar to tiesības piekļūt ES iestāžu un struktūru dokumentiem ir ne tikai nostiprinātas primārajos tiesību aktos – Hartas 42. pants un LESD 15. panta 3. punkta pirmā daļa, bet šīs tiesības tiek īstenotas arī ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001,4 kas konkretizē kārtību, kādā var piekļūt Eiropas Parlamenta, ES Padomes un Eiropas Komisijas (turpmāk – Komisija) dokumentiem.

Šajā rakstā netiks analizēts Satversmes 100. un 104. pants vai arī minētais Hartas pants, bet gan aplūkots VT nolēmums Stevi lietā, kurā atrodamas nozīmīgas atziņas saistībā ar tiesībām saņemt informāciju un, konkrēti, piekļūt WhatsApp saziņai.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Paula Lipe
Numura tēma
Datu aizsardzība pārmaiņu laikā: tiesības un tehnoloģijas
1 komentāri
Jurista Vārds
Notikums
Svētki Gaismas pilī  par godu “Jurista Vārda” pārmaiņām  
Pagājušā gada decembrī Latvijas spēcīgākais tieslietu žurnāls “Jurista Vārds” piedzīvoja būtiskas pārmaiņas: sekojot informācijas laikmeta prasībām, redakcija mainīja gan drukātā formāta iznākšanas ritmu un veidu (no nedēļas žurnāla uz 144&nbs ...
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Jauns profesores Inetas Ziemeles monogrāfijas izdevums  
Latvijas valsts nepārtrauktības (kontinuitātes) doktrīnas starptautiski tiesiskais pamatojums un tās juridisko seku analīze, kā arī nošķiršana no valsts pēctecības teorijas – šie ir jautājumi, kas atrodas prof. Inetas Ziemeles tikko kā iznākuš ...
Jurista Vārds
Notikums
Latvijā atzīmē Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 75. gadadienu  
Ar mērķi nodrošināt mieru Eiropas kontinentā 1950. gada 4. novembrī Eiropas Padome Romā pieņēma Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (turpmāk – Konvencija). Latvija par Eiropas Padomes dalībvalsti kļuv ...
Sannija Matule
Akadēmiskā dzīve
Aizvadītais gads tiesību zinātnei devis daudz jaunu pētījumu
Turpinot jau iedibināto praksi, “Jurista Vārds” ir sagatavojis kārtējo pārskatu par jaunākajiem aizstāvētajiem promocijas darbiem tiesību zinātnē 2025. gadā, pārskatā ietverot arī vienu 2024. gada nogalē aizstāvētu darbu. Pārskata periodā dokt ...
AUTORU KATALOGS