1922. gadā tika nodibināta Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (turpmāk – PSRS). 1924. gadā pie varas nāca Josifs Staļins (Иосиф Сталин, 1878–1953),1 kura valdīšanas periodā, kas ilga līdz 1953. gadam, PSRS piedzīvoja intensīvu kolektivizāciju un industrializāciju, kā arī sasniedza visaugstāko totalitārā režīma terora pīķi visā valsts pastāvēšanas laikā.2 Šajā periodā padomju ģimene tika stingri pakļauta politiskās varas, ekonomiskās attīstības un plānveida sociālo pārmaiņu ietekmei,3 līdz ar to sieviešu brīva izvēle tika pakārtota valsts interesēm.
Šis ir turpinājums rakstam “Sievietes tiesību apjoms Krievijas Padomju Federatīvajā Sociālistiskajā Republikā salīdzinājumā ar sievietes tiesisko statusu Krievijas impērijā”,4 un šī raksta mērķis ir atspoguļot, kāpēc, neraugoties uz Staļina propagandu un spēkā esošo normatīvo regulējumu, PSRS līdz 1953. gadam tā arī netika panākta faktiska dzimumu līdztiesība.
1. Sievietes tiesību apjoms PSRS no 1924. gada līdz 1941. gadam
Pirmajos gados pēc lielinieku apvērsuma padomju valdība neapzinājās dzimumu lomu un personas identitātes savstarpējo sakarību, kā arī neapzinājās, kādas funkcijas pilda ģimene. Netika ņemta vērā laulības šķiršanas brīvības iespējamā nesavienojamība ar vecāku atbildības uzņemšanos. Valdība tostarp neapdomāja, ka bērnu aprūpes funkcijas nodošana institūcijām ārpus ģimenes varētu veicināt dzimstības samazināšanos, jo ģimenei tiktu atņemta tās svarīgā psiholoģiskā un emocionālā loma. Izirstot ģimenēm, pieaugot šķirto laulību skaitam, vīriešiem pametot savus bērnus vienus ar to mātēm un dzimstības rādītājiem samazinoties, padomju ģimenes politika Staļina periodā drastiski mainījās.5 Ģimenei bija jāatbilst valsts interesēm, tādēļ valdība radīja arvien jaunus noteikumus tās funkcionēšanai. Īpaši tika uzsvērta ģimenes kā sabiedrības struktūras pamatvienības un visas sabiedrības kopumā savstarpējā mijiedarbība. Tika uzskatīts, ka ģimene kā mazākā sabiedrības šūniņa ievērojami ietekmē sabiedrību, jo indivīda kā sabiedrības locekļa personības sākotnējā veidošanās notiek ģimenes kolektīvā.6 Tādējādi PSRS dominēja ideja, ka kolektīvās intereses objektīvi ierobežo ģimenes iekšējo pašnoteikšanos, pieļaujot iejaukšanos privātajā dzīvē.7
Laika periods PSRS no 1929. gada līdz 1934. gadam tiek dēvēts par “lielo lūzumu”, kam raksturīga atgriešanās pie tradicionālām nostādnēm valsts īstenotajā ģimenes politikā un pirmais kolektivizācijas un industrializācijas piecgades plāns.8 Staļins mudināja sievietes atbalstīt proletariāta cīņu, uzsverot, ka bez sieviešu dalības PSRS nepiedzīvos progresu.9 Par spīti šķietami nesavtīgajiem nolūkiem, Staļina patiesais mērķis bija izmantot sieviešu darbaspēku lauksaimniecībā un rūpniecībā, lai veicinātu valsts ekonomikas uzplaukumu. Šāda sieviešu nodarbināšana sievietēm nenodrošināja ne vienlīdzību, ne brīvību.10
Dziļās nabadzības apstākļi 20. gadsimta divdesmitajos gados sabiedrībā nostiprināja tradicionālās dzimumu lomas. Ideja par mājsaimniecības darbu kā daļu no publiskās sfēras valstī netika īstenota, un sievietes jau bērnībā tika radinātas pie mājas darbu veikšanas daudzo un dažādo mājsaimniecības vajadzību dēļ, savukārt vīrieši tādā pašā vecumā biežāk varēja izvairīties no pienākumiem mājsaimniecībā.11 Pēc kara PSRS valdīja milzīgs posts un bezdarbs. Sievietes, kurām nebija darba, un jo īpaši tās, kuras atradās nereģistrētā de facto laulībā, bija ekonomiski neaizsargātas, ja vīrs pameta ģimeni. Vienkāršotais laulības šķiršanas process un vīriešu morāles trūkums, kā arī nespēja uzņemties atbildību par ģimenes saitēm veicināja sarežģītas situācijas sieviešu dzīvē.12 Sievietes bija spiestas pievērsties prostitūcijai, lai gūtu ienākumus un palīdzētu izdzīvot savai ģimenei.13 Karā zaudējuši vecākus, miljoniem bērnu tika atstāti bez pajumtes. Varas iestādēm nebija finansiālu resursu, lai parūpētos par šiem bērniem. Tradicionālais ģimenes modelis tika atjaunots kā risinājums bērnu bezpajumtniecības novēršanai, jo tādā veidā valsts varēja tikpat kā pilnībā izvairīties no izdevumiem par bērnu ēdināšanu, apģērbšanu, socializēšanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes